<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Dzelte

Dzelte

  • Dzeltena ādas, gļotādas un acu ābolu krāsa, kas rodas galvenokārt aknu vai žults izvadceļu saslimšanas gadījumā.

Cēlonis

  • Dzelteno krāsu rada žults pigments bilirubīns, kas uzkrājas asinīs un nogulsnējas ķermeņa audos. Atkarībā no bilirubīna daudzuma asinīs ādas, gļotādas un acs ābolu krāsa var būt dažāda — no gaiši dzeltenas līdz zaļganai.

Izšķir 3 galvenos dzeltes veidus — parenhimatozo, mehānisko un hemolītisko dzelti:

  • Parenhimatozā dzelte rodas aknu šūnu bojājuma dēļ sakarā ar vīrushepatītu, saindēšanos ar medikamentiem, grūtniecību u.c.
  • Mehānisko dzelti rada žults izvadceļu nosprostojums sakarā ar žultsakmeņiem, iekaisumu, audzēju u.c.
  • Hemolītiskā dzelte rodas pastiprinātas eritrocītu sabrukšanas dēļ hemolītiskās anēmijas, sepses, malārijas, saindēšanās u.c. gadījumos.
  • Jaundzimušajiem 2. dienā pēc piedzimšanas bieži rodas fizioloģiskā dzelte, kuras cēlonis ir pārejoša aknu mazspēja, šī dzelte pāriet dažu dienu laikā. Taču reizēm jaundzimušo dzelte ir simptoms jaundzimušo hemolītiskajai slimībai.
  • Ja neliels ādas dzeltenums novērojams kopš bērnības, jādomā par iedzimtiem bilirubīna izvadīšanas traucējumiem sakarā ar speciālu fermentu trūkumu.

Ārstēšana

  • Dzelte gadījumā nekavējoties jādodas pie ārsta, jo tā var būt simptoms vīrushepatītam, leptospirozei u.c. smagām slimībām.