Dzelte

• Dzeltena ādas, gļotādas un acu ābolu krāsa, kas rodas galvenokārt aknu vai žults izvadceļu saslimšanas gadījumā.

Cēlonis

• Dzelteno krāsu rada žults pigments bilirubīns, kas uzkrājas asinīs un nogulsnējas ķermeņa audos. Atkarībā no bilirubīna daudzuma asinīs ādas, gļotādas un acs ābolu krāsa var būt dažāda — no gaiši dzeltenas līdz zaļganai.

Izšķir 3 galvenos dzeltes veidus — parenhimatozo, mehānisko un hemolītisko dzelti:

• Parenhimatozā dzelte rodas aknu šūnu bojājuma dēļ sakarā ar vīrushepatītu, saindēšanos ar medikamentiem, grūtniecību u.c.
• Mehānisko dzelti rada žults izvadceļu nosprostojums sakarā ar žultsakmeņiem, iekaisumu, audzēju u.c.
• Hemolītiskā dzelte rodas pastiprinātas eritrocītu sabrukšanas dēļ hemolītiskās anēmijas, sepses, malārijas, saindēšanās u.c. gadījumos.

• Jaundzimušajiem 2. dienā pēc piedzimšanas bieži rodas fizioloģiskā dzelte, kuras cēlonis ir pārejoša aknu mazspēja, šī dzelte pāriet dažu dienu laikā. Taču reizēm jaundzimušo dzelte ir simptoms jaundzimušo hemolītiskajai slimībai.

• Ja neliels ādas dzeltenums novērojams kopš bērnības, jādomā par iedzimtiem bilirubīna izvadīšanas traucējumiem sakarā ar speciālu fermentu trūkumu.

Ārstēšana

• Dzelte gadījumā nekavējoties jādodas pie ārsta, jo tā var būt simptoms vīrushepatītam, leptospirozei u.c. smagām slimībām.