Dzemde

Dzemde

  • Atrodas mazajā iegurnī starp urīnpūsli un taisno zarnu. Dzemde garums 7 — 8 cm, platums 4 — 5 cm, biezums 2 — 3 cm, masa nedzemdējušām sievietēm 40 — 50 grami, bet dzemdējušām — apmēram divreiz lielāka. Augstākā un resnākā dzemde daļa ir dzemde dibens, lielākā daļa — ķermenis, kas uz leju pāriet dzemde kaklā, kura apakšējo galu aptver maksts augšdaļa. Dzemde ķermenī ir šaurs, trīsstūrains spraugveida dobums, kura pamatnes stūros atrodas olvadu atveres. Uz leju dzemdes dobums pāriet dzemde kakla kanālā, kas atveras makstī. Dzemdes siena ir ļoti bieza, tajā izšķir 3 kārtas. Iekšējā kārta — gļotāda (endometrijs) dzemde dobumā ir gluda, bet kakla kanālā veido krokas.
  • Pēc dzimumgatavības iestāšanās gļotādas daļa — funkcionālais slānis periodiski noārdās un izdalās pa maksti kopā ar asinīm (skat. menstruācijas), bet pēc tam atkal atjaunojas no gļotādas atlikušā bazālā slāņa. Dzemdes vidējā kārta — muskuļkārta (miometrijs) ir komplicēts gludās muskulatūras veidojums, kurā daudz asinsvadu, tās uzdevums ir dzemdību laikā izstumt augli no dzemdes. No ārpuses dzemdi klāj vēderplēve (perimetrijs), kas priekšpusē pāriet uz urīnpūsli, bet mugurpusē — uz taisno zarnu. Ap dzemdes kaklu un gar dzemdes sānmalām ir daudz irdeno saistaudu (parametrijs).
  • Normāli dzemde ir nedaudz saliekta uz priekšu, tā ka dzemdes ķermenis ar dzemdes kaklu veido platu leņķi. Dzemdi notur saites, kas no dzemdes kakla pa iegurņa apakšējo sienu iet dažādos virzienos, uz krustu kaulu, iegurņa sānsienām, kaunuma kauliem, taisno zarnu un urīnpūsli. Dzemdes malās vēderplēves lapas veido platās saites, kas sasniedz iegurņa sānsienu. Šo saišu augšējā malā atrodas olvadi, bet mugurpusē — olnīcas. Apaļās dzemdes saites iet no dzemdes pie olvadu ieplūšanas vietas, virzās starp platās dzemde saites lapām, iziet caur cirkšņu kanāliem un beidzas kaunuma paugura apvidū, turot dzemdi, fiksators tomēr ir muskuļi, kas aizklāj iegurņa izeju. Ja šie muskuļi ir vāji, dzemde var noslīdēt (dzimumorgānu noslīdējums).