<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Dzimumgatavība (pubertāte)

Dzimumgatavība (pubertāte)

  • Attīstības stadija, kurā cilvēkam sāk funkcionēt dzimumdziedzeri, pamostas dzimumdziņa un rodas spēja radīt pēcnācējus. Pubertāte ir pārejas laiks no bērna uz jaunieša dzīves posmu, kad dzimumhormonu, hipofīzes hormonu un nervu sistēmas ietekmē notiek raksturīgas fiziskas un psihiskas pārmaiņas, pilnīgi izveidojas primārās (dzimumorgāni, dzimumdziedzeri) un attīstās sekundārās dzimumpazīmes (ķermeņa apmatojums, balss augstums, krūts dziedzeri, skeleta un muskulatūras īpatnības u.c), kā arī psihiskās atšķirības.
  • Meitenēm līdz ar pubertāti sākas regulāras menstruācijas, zēniem — pollūcijas.
  • Pubertāte ir normālas dzimumfunkcijas un pēcnācēju radīšanas priekšnoteikums. Pubertātes iestāšanās laiks atkarīgs no konstitucionālām īpatnībām, pārciestām slimībām, klimata (dienvidos agrāk nekā ziemeļos), uztura, dzimuma (meitenēm agrāk nekā zēniem), dzīves veida (pilsētās agrāk nekā laukos) u.c. apstākļiem. Mūsdienās sakarā ar akcelerāciju pubertāte iestājas par 1 — 1 .1/2 gadiem agrāk nekā pirms 100 gadiem (pēc vdr datiem).
  • Zēniem tā parasti sākas 14 — 16 gadu vecumā, meitenēm 12 — 14 gadu vecumā un beidzas atbilstoši 20 un 18 gadu vecumā, kad iestājas dzimmumbriedums. Pubertātes iestāšanos regulē sarežģīts neirohumorāls mehānisms, kurā svarīga nozīme ir hipotalāma un hipofīzes funkcijām. Patoloģiski procesi dažos smadzeņu apvidos vai iekšējās sekrēcijas dziedzeros, piemēram, virsnieru garozā, var izraisīt priekšlaicīgu dzimumgatavību.