Dzīvnieku kodumi

• Dzīvnieku kodumi brūces biežāk ir kājās, rokās, sejā — īpaši bērniem, tās maz asiņo, taču ir sāpīgas.

• Visbiežāk sastopami suņa un čūskas kodumi.

• Suņa koduma gadījumā āda ap brūci jānojodē (lieto 5 — 10% joda šķīdumu), jāuzliek sterils pārsējs. Pēc tam nekavējoties jāvēršas ārstniecības Iestādē, kur veic aizsargpotēšanu pret trakumsērgu, jo caur suņu, kaķu, kā arī plēsīgo savvaļas dzīvn. — vilku, lapsu, jenotu, lāču u.c. kodumiem organismā var iekļūt trakumsērgas ieros. Potēšanas apjomu nosaka ārsts, lai ietu bojā trakumsērgas vīrusi, kas varētu būt iekļuvuši brūcē, to apmazgā ar tam paredzētajiem līdzekļeim. Veicot dzīvnieku kodumu ķirurģisko aprūpi, parasti brūci nesašuj (izņēmums ir seja, kur var sašūt nelielas brūces), dažreiz uzliek brūču malas tuvinošas šuves.

Čūskas kodums

• Latvijā sastopama tikai viena indīga čūsku suga — odze, kuras kodums var būt arī nāves cēlonis. Odze cilvēkam neuzbrūk, tā iekož, ja tai uzkāpj virsū vai pieskaras. Koduma vietā redzamas 2 lielākas un 2 mazākas četrstūrī novietotas brūces. Indes iedarbība atkarīga no vietas, kur čūska iekodusi, — kodums rokā bīstamāks nekā kājā. Saindēšanās ir sevišķi smaga, ja inde iekļuvusi asinsvadā. Ja odze nav ilgi kodusi, piemēram, pēc ziemas guļas agrā pavasarī, indes ir vairāk un tā ir koncentrētāka. Koduma vietā drīz vien rodas tūska.

Pirmā palīdzība

• Virs koduma vietas jāuzliek spiedošs pārsējs uz ½ — 1 stundām, lai aizkavētu indes izplatīšanos. Brūču paplašināšanai koduma vietā ir nozīme tikai pirmajās 2 — 3 minūtēs, to veic, ar naža smaili vai bārdas dzenamo asmeni pārgriežot ādu, lai asinis daļēji izvadītu indi. Cietušais jānogādā ārstniecības Iestādē, kur viņam injicē serumu pret čūskas indi. Pēc tam nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus.