Ehinokokoze (lentenis)

Ehinokokoze (lentenis)

  • Invāzijas slimība, ko ierosina lenteņi ehinokoks un alveokoks, viena no helmintozēm.
  • Ehinokokoze konstatēta visur, tomēr biežāk sastopama Austrālijā, Argentīnā, ,Mongolijā, Islandē, Grieķijā, Spānijā, Itālijā. Latvijas iedzīvotājiem ehinokoki konstatēti atsevišķos gadījumos.

Cēlonis

  • Ehinokoka kāpuri parazitē gandrīz visu lauku dzīvnieku (aitu, kazu, govju, cūku, kamieļu, ziemeļbriežu, retāk zirgu un ēzeļu) aknās, plaušās, smadzenēs u.c. orgānos, alveokoka kāpuri biežāk ir grauzēju parazīti. Atsevišķos gadījumos ehinokoka un alveokoka kāpuri parazitē arī cilvēkā.
  • Dzimumgatavību sasniegušie ehinokoki un alveokoki parazitē kaķu un savvaļas plēsēju zarnās. Vienā dzīvniekā parasti ir ļoti daudz (pat vairāki simti tūkstošu) lenteņu.
  • Ehinokoks dzimumgatavības stadijā ir 2 — 6 mm garš lentenis, kas sastāv no galviņas, kakliņa un 3— 4 posmiem, pēdējā posmā ir apmēram 800 olu.
  • No invadēto dzīvnieku organisma kopā ar izkārnījumiem ārējā vidē izdalās ehinokoku posmi, kas ilgi spēj kustēties. Pārvietojoties posmi izdala olas, kas pielīp pie dzīvnieka apmatojuma vai izkaisās apkārtējā vidē.
  • Lenteņa starpsaimnieki, arī cilvēks, invadējas, norijot olas vai posmus, ko apkārtējā vidē izkaisa galvenokārt invadētie suņi. Cilvēka, kā arī citu starpsaimnieku gremošanas traktā no olām atbrīvojas kāpuri, kas ieurbjas asinsvados un ar asinīm aizceļo uz aknām, plaušām, smadzenēm u.c. orgāniem.
  • Tur kāpuri lēnām sāk attīstīties, veidojot dažāda lieluma un formas pūšļus. Ja šādus ehinokoku pūšļus apēd suņi, kaķi vai savvaļas gaļēdāji, to zarnās attīstās lenteņi. Invadētiem suņiem samazinās ēstgriba, dažreiz tie nobeidzas.

Simptomi

  • Cilvēka ehinokokoze klīniskā aina ir ļoti dažāda atkarībā no pūšļu lokalizācijas. Augot pūšļi spiež uz apkārtējiem audiem, kas atrofējas un rada attiecīgā orgāna funkciju traucējumus.
  • Vielas, kas atrodas ehinokoku pūšļa šķidrumā, pastāvīgi uzsūcas saimnieka audos, radot pakāpenisku organisma saindēšanos un palielinātu jutību.
  • Aknu ehinokokozei raksturīgas smeldzošas sāpes labajā paribē un pakrūtē, kā arī labajā plecā un mugurā. Aknu apvidū parādās lēni augošs piepampums ar gludu, apaļu, cietu vai elastīgu virsmu, cilvēkam elpojot, tas mainās. Ļoti smagi slimība noris, ja, pūslim plīstot, tā šķidrums ieplūst žultsvados.
  • Plaušu ehinokokoze raksturīgs sauss un ilgstošs klepus, asiņainas krēpas, smaguma sajūta krūtīs un elpas trūkums. Visbiežāk ehinokokoze cilvēkam diagnosticē rentgenoloģiski vai seroloģiski.

Ārstēšana

  • Nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās

Profilakse

  • Jāiekārto sanitāriem noteikumiem atbilstoši kaujamie laukumi vai kautuves. Kauto dzīvnieku invadētie iekšējie orgāni (aknas, plaušas) jāiznīcina, lai tie nenonāktu suņu, kaķu vai savvaļas plēsēju barībā. Suņi jāizmeklē veterinārajā laboratorijā un ehinokokozes gadījumā jāārstē. Nedrīkst ļaut tiem laizīt rokas vai seju. Ēst jādod no atsevišķiem šim nolūkam paredzētiem traukiem. Pēc saskares ar suni rūpīgi jāmazgā rokas.