Empiēma

• Strutu uzkrāšanās kādā ķermeņa dobumā vai doba orgānā.

Cēlonis

• Visbiežāk empiēmu ierosina strutas radošie mikroorganismi (streptokoki, stafilokoki), tbc ierosi u.c. Dobuma empiēma izveidojas, piemēram, pleiras dobumā, ja tajā sakrājas šķidrums, pievienojas infekcija un rodas strutas, doba orgāna empiēma izveidojas šā orgāna sienu strutojoša iekaisuma (piemēram, apendicīta, holecistīta, nefrozes) gadījumā, ja tā izvadkanālu nosprosto akmeņi, iekaisuma infiltrāts, gļotādas tūska, rētaudi u.tml. Izšķir akūtu un hronisku empiēmu.

Simptomi

• Akūtās empiēmas simptomi norāda uz akūtu iekaisuma procesu organismā, hroniska empiēma noris ilgstoši un bieži rada organisma vispārēju intoksikāciju.

Ārstēšana

• Empiēmu ārstē ar antibiotikām, vispārspēcinošu terapiju. Dobuma empiēmas ārstēšanas pamatprincips ir izvadīt strutas, pielietojot punkciju vai atverot dobumu. Doba orgāna empiēmas gadījumā dažreiz bojātais orgāns jāizoperē.