Enterovirusālās slimības

Enterovirusālās slimības

  • Infekcijas slimības, ko ierosina zarnu vīrusi (enterovīrusi).

Cēlonis

  • Tie vairojas cilvēku zarnās, retāk arī žāvas gļotādā. Enterovīrusu grupā apvienoti poliomielīta vīrusi (3 tipi), koksaki vīrusi {enterovirusālās slimības — 24 tipi, b — 6 tipi), echo vīrusi (33 tipi). Koksaki vīrusi (konstatēti 1948. g. Asv, koksaki pilsētā) ierosina iekaisumu skeleta muskulatūrā, kā arī dažos iekšējos orgānos. Latvijā visbiežāk sastopama koksaki b3 tipa ierosināta infekcija. Echo vīrusi (angl. enteric cyfopafhogenic human orphan viruses cilvēku citopatogēniskie vientuļie zarnu vīrusi; atrasti 1951. g.) var izraisīt neiroinfekciju, elpošanas ceļu iekaisumu u.c.
  • Enterovirusālās slimības infekcijas avots ir slimais cilvēks, pārslimojušais, kā arī praktiski vesels cilvēks — vīrusu nēsātājs, kas izdala vīrusus ar izkārnījumiem, retāk ar gļotu pilieniem.
  • Pārnešana notiek ar netīrām rokām, inficētu pārtiku un ūdeni, kā arī pilieninfekcijas ceļā. Pēc cilvēka inficēšanās vīrusi savairojas žāvas un zarnu gļotādā, iekļūst asinīs un ar asins plūsmu izplatās pa visu organismu, skarot daudzus audus un orgānus, tāpēc slimības izpausme var būt dažāda. Inkubācijas periods ir 3 — 14 dienas.

Simptomi

  • Slimība sākas pēkšņi ar galvas un locekļu sāpēm, paaugstinātu t°. Slimniekam raksturīga apsārtusi sejas āda, acu āboli, konjunktīva. Mēle aplikta. Daļai slimnieku pirmajās slimības dienās uz ādas parādās tādi paši izsitumi kā skarlatīnas, masalu vai vējbaku gadījumā; palielinās limfmezgli, aknas un liesa. Ja tiek skartas aknas, kļūst dzeltena āda un gļotāda, kā arī acu āboli. Retāk enterovīrusi var ierosināt plaušu karsoni. Ja vīrusi skar nervu sistēmu, rodas meningīts, encefalīts, retāk — šļauganās paralīzes, kas atveseļošanās periodā izzūd.
  • Dažiem cilvēkiem slimība noris angīnas veidā (herpētiskā angīna) — žāvā rodas pūslīši, kas pildīti ar dzidru šķidrumu, sāp kakls. Reizēm enterovirusālās slimības saistīta ar enterīta tipa caureju vai iekaisumu skeleta muskuļos.

Ārstēšana

  • Ārstē ar pretdrudža līdzekļiem, vitamīniem bagātu uzturu.

Profilakse

  • Slimnieka izolēšana. Dzīvokļa dezinficēšana. Bērnus pēc pārslimošanas drīkst laist sabiedrībā pēc 15 dienām.