Ērces
- Pasaulē ir apmēram 15 000 sugu, no tām apmēram 10 % ir asinssūcējas. Ērces forma, lielums un dzīves veids ir dažāds. Parazītiskām ērcēm komplicēts snuķis, ar kuru tās pieķeras pie saimnieka un sūc asinis. Ērces attīstības ilgums no 1 — 3 nedēļām (kašķērces, garnazoīdērces) līdz 2 — 3 gadiem (ganībērces), attīstībā 4 stadijas: ola, kāpurs, nimfa, pieaugusi ērces.
- Medicīnā nozīme ir 3 ērču grupām — ganībērcēm (lxodidae), gamazoīdērcēm (camasoidea) un kašķērcēm (acaridae), jo tās pārnēsā un saglabā dabā dažādu slimību ierosus, (ērces encefalīta, limfocitārā horiomeningīta, Q drudža, infekciozā nefrozonefrīta, žurku izsitumu tīfa, mēra, tularēmijas, leptospirožu, toksoplazmozes u.c. slimību ierosi. Dažas ērces sugas bojā pārtikas produktus (parastā miltērce tvroglvphus farinea).
- Ganībērču garums sasniedz 10 mm, piesūkušās mātītes masa līdz 60 reižu pārsniedz tās sākotnējo masu. Zināmas tikai parazītiskās formas. Latvijā ir 6 sugas, no tām uz cilvēkiem parazitē divas – ganību jeb suņu ērces (lxodes ricinus) un taigas ērces (l. Persulcatus).
- Abas ir galvenais ērču encefalīta infekcijas avots. Pirmā sastopama visā Latvijas teritorijā, otrā — tās austrumu daļā.
- Kāpuri sūc asinis no sīkiem zīdītājiem, galvenokārt peļveidīgajiem grauzējiem un putniem, nimfas — no vidēji lieliem dzīvniekiem (vāverēm, zaķiem, mežirbēm), pieaugušās ērces — galvenokārt no lieliem savvaļas dzīvniekiem un mājdzīvniekiem. Katrā attīstības stadijā ērces asinis sūc tikai vienreiz.
- Gamazoīd-ērces ir sīki, līdz 1 mm gari dzīvn. Sastopamas gan parazītiskas, gan brīvi dzīvojošas formas. Asinis sūc daudzkārt.
- Cilvēkam konstatēta mājputnu ērce (dermanyssus gallinae) un žurku ērce (ornithonvssus bacoti). Cilvēka kašķērce (acarus siro) ir sīks (0,1—0,3 mm) parazīts, kašķa ierosinātājs. Apmēram 15 pasugu, kas parazitē uz savvaļas dzīvn. Un mājdzīvniekiem, arī uz cilvēkiem, dzīvo saimnieka ādā vai uz tās.