Fistula

• Piedzimts vai iegūts cauruļveida kanāls, kas savieno ķermeņa vai kāda orgāna dobumu ar ārējo vidi vai citu ķermeņa vai orgāna dobumu.

Cēlonis

• Piedzimtā fistula parasti savieno kāda orgāna dobumu ar ārējo vidi (piemēram, piedzimta kakla fistula, kas savieno rīkles vai balsenes dobumu ar kakla virsmu, rodas embrionālajā periodā).

• Iegūtā fistula parasti attīstās pēc iekaisuma, strutām izlauzoties uz āru vai uz kādu orgāna vai ķermeņa dobumu. Bez tam fistula var rasties pēc audu atmiruma, spiediena, traumas vai kāda cita faktora iedarbības.

• Ja fistulu savieno 2 dobumus vai kādu dobumu ar ārējo vidi, tā ir pilnīga fistula, ja tā sākas vai beidzas akli, to sauc par nepilnīgu fistulu.

Ārstēšana

• Tikai ķirurģiska, bieži vien operāciju nepieciešams atkārtot.

Profilakse

• Laikus jāārstē sastrutojumi. Mākslīgās fistulas izveido ķirurģiski — ārstniecības nolūkā (kuņģa un tievās zarnas fistula — mākslīgai barošanai, nieru bļodiņas un urīnpūšļa fistula — urīna novadīšanai u.tml.).