Fiziskā audzināšana

Fiziskā audzināšana

Pasākumu sistēma cilvēka veselības nostiprināšanai un vispusīgai fiziskai attīstībai. Fiziskā audzināšana ir fizkultūras pamats un audzināšanas sastāvdaļa. Ciešā vienībā ar tikumisko, estētisko, intelektuālo audzināšanu un apmācību tā risina vienu no galvenajiem uzdevumiem — audzināt jaunu cilvēku, kas apvienotu sevī garīgu bagātību, morālisku skaidrību un fizisku pilnību.

Galvenais fiziskā audzināšana mērķis ir izaudzināt veselus, dzīvespriecīgus, vispusīgi un harmoniski attīstītus, aktīvus cilvēkus, gatavus darbam un sabiedrībai.

Fiziskā audzināšana uzdevumi:

veselības nostiprināšana,
organisma norūdīšana,
fizisko īpašību (spēka, ātruma, izturības, veiklības, lokanības) attīstīšana,
kustību prasmju un iemaņu izkopšana,
sportiskās meistarības celšana,
higiēnisko zināšanu un iemaņu apgūšana,
morālo īpašību (uzņēmības, neatlaidības, vīrišķības, drosmes, iniciatīvas, atjautības, gribasspēka, pienākuma apziņas, organizētības, disciplinētības, godīguma, izpalīdzības, draudzības u.c.) attīstīšana,
aktīvas atpūtas organizēšana,
lielu darbaspēju un ilga mūža nodrošināšana.

Galvenie fiziskā audzināšana līdzekļi ir vingrošana, sporta spēles (arī kustību rotaļas), tūrisms, sports. Tie ir ļoti dažādi pēc formas, satura un ietekmes uz organismu. Fiziskās audzināšanas līdzekļi ir arī norūdīšanās, higiēnas režīms (personiskā higiēna). dažādi fiziskie darba veidi.

Fizisko vingrinājumu pozitīvā ietekme uz cilvēka organismu atkarīga no apmācīšanas metodiskā pareizuma un mērķtiecīguma. Fiziskajā audzināšanā svarīgi ievērot apmācāmo individuālās īpatnības — vecumu, dzimumu, veselības stāvokli, sagatavotību (fiziskās audzināšanas grupas), kā arī ārējās vides faktorus — laikapstākļus, nodarbību vietas sanitārās higiēnas stāvokli, rīku un inventāra piemērotību.

Visiem, kas nodarbojas ar fizkultūru, ir obligāta medicīniskā kontrole. Galvenā fiziskās audzināšanas nodarbību forma ir fiziskās audzināšanas stunda, bez tam izmanto higiēnisko vingrošanu, darba vingrošanu, pastaigas, tūrisma pārgājienus, sacensības, nodarbības veselības grupās, koriģējošo vingrošanu u.c.

Fizisko audzināšanu vada speciālisti ar augstāko un vidējo speciālo fizkultūras izglītību. Daudzus pasākumus organizē un vada sabiedrības kārtā (instruktori un treneri, tiesneši, sporta klubi u.c.). Fiziskās audzināšanas sistēmā atbilstoši dažāda vecuma anatomiskajām, fizioloģiskajām un psiholoģiskajām īpatnībām ir vairāki posmi. Fiziskā audzināšana jāsāk zīdaiņa vecumā, bērnudārzos, pirmsskolas vecuma bērnu namos.

Galvenie fiziskā audzināšana uzdevumi ir sargāt un nostiprināt bērnu veselību, likt pamatus vispusīgai fiziskajai attīstībai, norūdīt organismu, izveidot pareizu stāju, ieaudzināt personiskās un sabiedriskās higiēnas, kā arī kustību iemaņas un attīstīt bērna vecumam atbilstošas fiziskās īpašības.

Galvenie līdzekļi ir vispārattīstošie vingrojumi atsevišķām muskuļu grupām, vingrojumi ar priekšmetiem (karodziņiem, bumbiņām, lecamauklām), vingrojumi speciālās ierīcēs (tiltiņi, kāpnes, uzkalniņi, sētiņas, smilšu kastes), soļošana, skriešana, lēkšana, mešana, rāpšanās, līdzsvara vingrojumi, slēpošana, slidošana, vizināšanās ar ragaviņām, peldēšana, koriģējošie vingrojumi stājas labošanai, kustību rotaļas.

Fiziskās audzināšanas nodarbības vada audzinātājs ciešā kontaktā ar ārstu un medicīnas māsu saskaņā ar audzināšanas programmu bērnudārziem. Vispārizglītojošajās un profesionāli tehniskajās skolās, kā arī speciālajās mācību iestādēs fiziskā audzināšana ir mācību un audzināšanas darba neatņemama sastāvdaļa un tiek īstenota pēc vienveida fiziskā audzināšana programmām.

Galvenie uzdevumi:

veselības nostiprināšana,
vispusīga harmoniska fiziskā attīstība,
kustību iemaņu iegūšana,
fizisko un morālo īpašību, kā arī estētisko jūtu veidošana,
profesionāli lietišķā fiziskā sagatavošana (speciālajās mācību iestādēs un profesionāli tehniskajās skolās).

Latvijā vispārizglītojošajās skolās fiziskā audzināšana paredzētas 2 obligātas mācību stundas nedēļā. Dažās skolās obligāto stundu skaits palielināts, un skolēni specializējas noteiktā sporta veidā, bez tam skolās noorganizēti arī fizkultūras pasākumi mācību dienas režīmā. Šo nodarbību uzdevums ir atvirzīt garīgā noguruma iestāšanās brīdi, mainīt ķermeņa stāvokli, aktivizēt asinsrites, elpošanas u.c. iekšējo orgānu darbību. Plaši izvērsts ārpusstundu un ārpusskolas darbs fizkultūras jomāsporta klubos, bērnu un jaunatnes sporta skolās, kultūras un atpūtas parkos, stadionu un peldētavu bērnu sektoros, slēpju bāzēs.

Populāri ir tādi masu pasākumi kā spartakiādes, sporta sacensības un svētki, gda normu kārtošana, kross, sporta spēles, skates, konkursi, salidojumi, sporta nometnes, pionieru nometnes, ekskursijas, pārgājieni u.tml.

Augstākajās mācību iestādēs fiziskā audzināšana ir obligāts mācību priekšmets. Veselības veicināšanas un fizkultūras darbā ietilpst vingrošana, tūrisms, veselības veicināšanas un sporta nometnes, gda normu kārtošanas sacensības, spartakiādes, studentu sporta spēles u.c.

Augstskolās organizē arī profesionāli lietišķo fizisko sagatavošanu saskaņā ar nākamās specialitātes profilu. Fizisko audzināšanu augstskolās vada fiziskās audzināšanas katedra kopā ar sporta klubu.

Fiziskā audzināšana jāveic arī ģimenē. Vecākiem jāorganizē vingrošana, dažādas rotaļas, pastaigas, ekskursijas, jāseko bērnu dienas režīmam, higiēnas noteikumu izpildei un pareizai stājai. Skolas vecuma bērniem jāpalīdz iegādāties attiecīgo literatūru, sporta inventāru (vingrošanas nūjas, lecamauklas, bumbas, slēpes, slidas, ragaviņas, attiecīgo sp. tērpu u.c.). Jāieaudzina bērnos paradums regulāri veikt vingrinājumus un tos izmantot aktīvās atpūtas organizēšanai. Vecākiem jāuztur kontakts ar fiziskās audzināšanas skolotāju un skolas ārstu.

Pieaugušo fiziskajā audzināšanā ir šādi virzieni: