Furunkuls – (latīņu – furunculus)

• Furunkuls ir augonis, – akūts strutains mata maisiņa un apkārtējo audu iekaisums; pieder pie ādas strutainajām slimībām (dziļā stafilodermija), Ierosina stafilokoki.

Cēlonis

• Furunkula rašanos veicina vielmaiņas traucējumi (diabēts), hroniskas infekciju slimības, ekzēmas, vitamīnu (A, B grupas un C) trūkums, sīki ievainojumi ādā, organisma pretestības zudums, lokālo ādas aizsargspēju samazināšanās, ko rada apsaldēšanās, pārkaršana, netīrība un svīšana ar tai sekojošu ādas macerāciju.

Simptomi

• Furunkuls var būt viens vai vairāki, norobežoti vienā ādas apvidū vai plaši izkaisīti visā ādā. Tie var rasties no jauna tajās pašās vai citās vietās. Dažreiz ilgāku laiku veidojas vairāki furunkuli uzreiz (furunkuloze), furunkuls ir sāpīgs, sarkans koniskas formas mezgls rieksta lielumā, centrā tam ir strutu pūslītis, kam cauri iet mats.

• Pēc strutu pūslīša plīšanas no furunkula iztek asiņainas strutas un pamazām atdalās serde — zaļgani pelēks, nekrotizējies mata maisiņš. Pēc furunkula sadzīšanas paliek ievilkta rēta. Ja strutainais iekaisums aptver vairākus blakus stāvošus matu maisiņus, veidojas karbunkuls, kam ir vairākas serdes. Strutām iekļūstot dziļākos audos, var rasties abscess vai flegmona.

Ārstē

• Ārstē ar antibiotikām, autohemoterapiju, stafilokoku vakcīnu, autovakcīnu. Nedrīkst mazgāties vannā un zem dušas. Āda bieži jādezinficē ar kamparspirtā vai salicilspirtā samērcētu vates tamponu (no furunkula malām uz centru). Uz furunkula liek dezinficējošus apliekamos un ziedes. Ieteicams apstarot ar ultravioleto starojumu. Sākumstadijā var izmantot īsviļņu diatermiju.

• Plašākus sastrutojumus ārstē ķirurģiski. Nekādā ziņā furunkulu nedrīkst izspiest.

• Sejas furunkula gadījumā nekavējoties jāgriežas pie ārsta.

Profilakse

• Jāievēro ķermeņa un veļas tīrība, sīkas ādas traumas jādezinficē ar joda tinktūru. Jānovērš svīšana, jāģērbjas piemēroti gadalaikam un darba telpām, lai nepārkarstu vai nesaaukstētos.