Galvassāpes – (latīņu – cephalalgia)

• Rodas no jušanas nervu šķiedru un to galu kairinājuma smadzeņu cietajā apvalkā, it īpaši tā asinsvadu sienās un venozajos sinusos. kā arī smadzeņu lielo asinsvadu sienās vai galvaskausa velves muskuļos un asinsvados.

Cēlonis

• Smadzeņu vielā šādu jutīgu nervu veidojumu nav. Galvassāpes var rasties, ja patoloģisks process nervu šķiedras un to galus ietekmē tieši, humorāli vai reflektoriski. Atkarībā no tā, kurā apvidū jutīgie nervu veidojumi kairināti, dažāds var būt galvassāpes izvietojums. Ja bojātas galvas vai kakla jušanas nervu, piemēram, trijzaru, mēles un rīkles nerva, kakla nervu saknīšu šķiedras, galvassāpes ir norobežotas noteiktā galvas apvidū.

• Vietējām galvassāpēm pamatā var būt arī nervu pinuma, šķiedru un to galu kairinājums dažu artēriju sienās. Ja kairināti nervu šķiedru gali smadzeņu apvalkos un to asinsvados, galvassāpes var būt visā galvā. galvassāpes var būt vienā pusē, piemēram, migrēnas gadījumā un tad, ja bojāts kāds no galvas smadzeņu asinsvadiem. Ja galvassāpes norobežotas nelielā laukumā galvas matainajā daļā vai sejā, visbiežāk to cēlonis ir patoloģisks process zobos, mandelēs mēlē. Stīpveida un cepurveida galvassāpes izraisa nervgaļu kairinājumu galvas kausa velves muskuļos.

• Galvassāpes raksturs arī var būt dažāds. Ļoti asas galvassāpes ir neiralģijas gadījumā, bet trulas, plēšošas — ja kairināti nervgaļi smadzeņu apvalkos, piemēram, pieaugot smadzeņu šķidruma spiedienam. Spiedošas galvassāpes raksturīgas nervgaļu kairinājumam galvaskausa velves muskuļos, piemēram, neirozes gadījumā.

• Dažāds var būt galvassāpes ilgums. īsu lēkmju veidā (dažas sek. vai min.) parasti ir neiralģiskas galvassāpes. Lēkmes, kas ilgst vairākas stundas vai pat dienas, raksturīgas migrēnai, bet pastāvīgas galvassāpes ir tad, ja bojāti smadzeņu apvalki un paaugstināts vai pazemināts spiediens galvaskausa dobumā. Galvassāpju cēloņi var būt dažādi. Galvassāpes pamatā var būt funkcionāli vai organiski procesi galvaskausa dobumā, piemēram, iekaisums, asinsrites traucējumi, traumatisks bojājums, audzējs.

• Galvassāpju cēlonis var būt arī patoloģiski procesi citās organisma daļās, kuri var sekundāri izraisīt funkcionālas vai strukturālas pārmaiņas minētajos nervuelementos galvas apvidū.

• Ļoti bieži galvassāpes rada mandeļu, zobu, deguna blakusdobumu, ausu u.c. Sastrutojumi. Galvassāpju cēlonis var būt hroniskas infekcijas slimības (tbc, sifiliss,bruceloze) un intoksikācija (ar alkoholu, nikotīnu, benzīnu, arī cukura diabēta, aknu vai nieru slimību izraisīta), kā arī asinsrites sistēmas slimības (ateroskleroze,hipertoniskā slimība, vaskulīts), plaušu slimības (emfizēma, pneimoskleroze). acu slimības (glaukoma, iridociklīts) un nepareizas brilles. galvassāpes raksturīgas arī neirozei.

Ārstēšana

• Tā kā galvassāpes ir ļoti daudzu slimību pazīme, galvassāpju gadījumā ir jāgriežas pie ārsta. Bez ārsta norādījuma nedrīkst lietot pretsāpju līdzekļus vai fizikālas procedūras.