Gastrīts

• Kuņģa gļotādas iekaisums. Gastrīts ir viena no biežākajām kuņģa slimībām.

Cēlonis

Gastrīts var būt akūts un hronisks.

• Akūta gastrīta cēlonis ir pārmērīgs kuņģa gļotādas kairinājums galvenokārt  ar rupju, grūti sagremojamu, pārāk karstu vai aukstu, kairinošām garšvielām bagātu barību, sevišķi kombinācijā ar alkoholiskiem dzērieniem.

• Akūtu gastrītu izraisa arī bojāti uzturlīdzekļi, pūšanas un rūgšanas produkti tajos, mikrobu toksīni, kairinošas ķīmiskas vielas (sārmi, skābes, sublimāts u.c.), ilgstoša dažu medikamentu (salicilskābes atvasinājumu, butadiona, uzpirkstītes preparātu, joda, broma, kortikosteroīdu preparātu) lietošana, autointoksikācija sakarā ar dažādiem vielmaiņas traucējumiem un hroniskām nieru slimībām.

• Ne visi cilvēki, vienādos apstākļos vienādi saslimst ar gastrīts, jo to nosaka kuņģa gļotādas spējas pretoties mehāniskai, ķīmiskai  un termiskai iedarbībai.

Simptomi

• smaguma sajūta un sāpes pakrūtē,
• pastiprināta siekalu izdalīšanās,
• atraugas,
• slikta dūša,
• vemšana,
• var būt paaugstināta t°.

• Ja pievienojas caureja, tas liecina, ka radies arī zarnu iekaisums. Vieglos gadījumos traucējumi dažu dienu laikā pilnīgi izzūd un cilvēks Izveseļojas.

• Smagos gadījumos akūts gastrīts var ilgt 10 — 15 dienas, bet var arī pāriet hroniskā formā.

Hronisks gastrīts

• Hroniskam gastrītam raksturīga kuņģa gļotādas atrofija, kuras dēļ samazinās kuņģa sulas izdalīšanās, sālsskābes un fermentu daudzums kuņģa sulā (ahilija).

Cēlonis

• Hronisks gastrīts var rasties pēc akūta gastrīta, kā arī tad, ja ilgstoši iedarbojas faktori, kas izraisa akūtu gastrītu. Slimību veicina sistemātiska uztura režīma neievērošana — nekārtīgas ēdienreizes, ātra ēšana, nepietiekama barības sakošļāšana, olbaltumvielu un vitamīnu ziņā nepilnvērtīgs uzturs, bieža alkoholisko dzērienu lietošana, smēķēšana.

• Hroniska gastrīta cēlonis var būt arī hroniski infekcijas  perēkļi (piemēram, bojāti zobi). Vielmaiņas traucējumi (podagra, dzelzs trūkums), slimības, kas rada skābekļa trūkumu audos un gļotādā (hroniska  sirds mazspēja, plaušu emfizēma, pneimoskleroze). Neiroreflektoriska iedarbība no citiem slimiem gremošanas orgāniem (žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera, zarnām).

Simptomi

• Hroniskam gastrītam var nebūt īpašu simptomu, bet nereti tas rada smaguma sajūtu pakrūtē pēc ēšanas, atraugas, nepatīkamu garšu mutē, sliktu dūšu rītos un pēc  ēšanas, vēdera uzpūšanos, vēdera izejas traucējumus, visbiežāk caureju.

• Hronisks gastrīts jāatšķir no funkcionālas kuņģa sekrēcijas samazināšanās, kā arī no kairināta kuņģa, kam raksturīga pastiprināta kuņģa sulas izdalīšanās un skābums tukšā dūšā.

Ārstēšana

• Nozīme ir diētai un ēšanas režīmam. Akūta gastrīta gadījumā slimniekam jāievēro gultas režīms un 1 — 2 dienas jāatturas no ēšanas. Šajā laikā var dzert nedaudz siltas kumelīšu, piparmētru vai īstās tējas vai silta bāziska minerālūdens. Pēc tam uzturam jābūt saudzējošam, šķidram, jāēd nelielām porcijām (6 ēdienreizes dienā). Var ēst tumi ar tajā iekultu olu, caurberztu, ar tumi vai kefīru sajauktu biezpienu, ķīseli, pie tējas var pieliet augļu vai ogu sulu vai arī pienu.

• Ēdienam noteikti jābūt siltam. Pakāpeniski ēdienkarti paplašina ar kartupeļu vai dārzeņu biezeni, caurberztām biezputrām ar nelielu sviesta piedevu, baltmaizes sausiņiem, mīksti vārītām olām vai tvaikotu omleti, zivju vai gaļas frikadelēm, tvaikotām kotletēm, kefīru, veģetārām zupām ar caurberztiem dārzeņiem, vēlāk pārejot uz liesa, vāja gaļas buljona zupām. Kuņģis diētiski saudzē pāris nedēļas, lai slimība nepārietu hroniskā formā.

• Hroniska gastrīta gadījumā galvenā nozīme ārstēšanā ir ēšanas režīmam un produktiem, kas veicina kuņģa sekrēciju. Šāda iedarbība ir dārzeņu sulām, kas atšķaidītas uz pusēm ar ūdeni (sevišķi kāpostu un gurķu sulai), liesam gaļas buljonam, dārzeņiem, ar organiskām skābēm bagātām ogām un augļiem. Ieteicams ēdienreizi sākt ar kādu no šiem kuņģa sekrēcijas veicinātājiem.

• Uzturā jābūt pietiekami daudz olbaltumvielu  produktu (biezpiens, siers, zivis, liesa gaļa). Ja sevišķu gremošanas grūtību nav, ēst var gandrīz visu, izņemot grūti sagremojamus produktus — pākšaugus, sēnes, svaigu maizi, treknus un taukos saceptus ēdienus. Visiem produktiem jābūt labas kvalitātes un svaigiem.

• Stingri jāievēro 4 ēdienreizes dienā. Periodiski ieteicami 4 — 6 nedēļu  Ilgi hlorīdus saturošo minerālūdeņu kursi. Minerālūdens (vēss, ar gāzi) jādzer maziem malkiem pa pusglāzei 3 reizes dienā 15 — 20 minūtes  pirms ēšanas. Svarīga nozīme gremošanas orgānu darbības regulēšanā ir b grupas vitamīniem, kas uzņemami ar maizes un alus raugu vai kliju novārījumu.

• Ja ir gremošanas traucējumi, jālieto no dzīvniekiem iegūtā kuņģa sula, sālsskābe ar pepsīnu, acidīnpepsīns u.c. Jāārstē hroniskas slimības, kas varētu būt hroniska gastrīta izraisītājas, jālikvidē infekcijas  perēkļi, jāizveido pareizs sakodiens.

Profilakse

• Profilaksē nozīme pilnvērtīgam uzturam ar optimālu olbaltumvielu daudzumu, regulārām ēdienreizēm, kā arī savlaicīgai zobu ārstēšanai.

• Nedrīkst lietot alkoholiskus dzērienus un smēķēt. Uzturā izmantojami tikai svaigi labas kvalitātes produkti. Laikus jāārstē citu gremošanas orgānu slimības.