Ginekoloģiskās slimības

Ginekoloģiskās slimības

Sieviešu slimības

  • Slimības, kas saistītas ar sievietes organisma anatomiju un fizioloģijas Īpatnībām.

Cēlonis

  • Ginekoloģiskās slimības var radīt dažādi nelabvēlīgi ārējās vides faktori, infekcijas, intoksikācijas, iekšējās sekrēcijas traucējumi, traumas, attīstības traucējumi u.c. Savukārt ginekoloģiskās slimības var izraisīt citu orgānu sistēmu slimības (urīnpūšļa iekaisumu, vielmaiņas traucējumus, sepsi u.c.). Ar ginekoloģiskām slimībām var saslimt jebkurā vecumā, tomēr katram vecumam ir savas raksturīgākās biežāk sastopamās slimības.
  • Meitenēm līdz pubertātes periodam visbiežāk rodas slimības, kas saistītas ar dzimumorgānu attīstības traucējumiem, infantilismu, iegurņa kaulu deformācijām (piemēram, rahīts). Kā arī ārējo dzimumorgānu iekaisums (vulvīts). Pubertātes perioda raksturīgās ginekoloģiskās slimības ir dažādi menstruāciju traucējumi, dažkārt — dzimumorgānu tuberkuloze.
  • Dzimumbrieduma periodā (apmēram 20 — 50 gadu vecumā) visbiežākās ginekoloģiskās slimības ir iekaisumi, kas var lokalizēties jebkurā dzimumsistēmas orgānā,  ārējos dzimumorgānos, makstī (vaginīts), dzemdē (endometrīts), olvados (salpingīts), olnīcās (ooforīts). Ja iekaisumslimības laikus pilnīgi neizārstē, var rasties dažādi sarežģījumi, kā arī neauglība. Iekaisuma procesu var ierosināt gan nosacīti patogēnie mikroorganismi (stafilokoki, streptokoki, zarnu nūjiņa), gan specifiski slimību ierosi (tbc mikobaktērija, gonokoki, bālā treponērna, trihomonas).
  • Ar gonoreju un sifilisu sieviete parasti inficējas dzimumceļā, visbiežāk gadījuma rakstura dzimumakta laikā. Iekaisumslimības veicina aborti, nelabvēlīgi dzīves un darba apstākļi, kā arī personiskās higiēnas neievērošana.
  • Pēcdzemdību periodā var rasties pēcdzemdību slimības, dzemdes kakla deformācija, dzimumorgānu noslīdējums u.c. Traucējumi, kas biežāk rodas tad, ja grūtniece nav laikus vērsusies konsultācijā pie speciālista un nav regulāri ieradusies uz pārbaudēm.
  • Sievietes dzimumorgānu audzēji var būt labdabīgi un ļaundabīgi. Visbiežāk tie rodas dzemdē un olnīcās. Dzemdē no labdabīdiem audzējiem visbiežāk sastopama fibromioma, bet no ļaundabīgiem — vēzis, retāk — sarkoma. Olnīcās visbiežāk veidojas cistas un cistomas (t.s. Īstie olnīcu audzēji). Jebkurš olnīcas labdabīgais audzējs jāārstē ķirurģiski, jo tas var pāriet ļaundabīgā formā.
  • Sievietes dzimumorgānu ļaundabīgie  audzēji nekad nerodas uzreiz, pirms tiem vienmēr novērojamas vēždraudes slimības (dzemdes kakla erozija, dzemdes kakla kanāla polips, dzemdes gļotādas hiperplāzija u.c.). Dzimumbrieduma periodā var būt arī dažādi dzimumdziedzeru darbības traucējumi.
  • Klimaksa periodā visbiežāk ir menstruāciju traucējumi, kā arī acikliska (starp menstruācijām) dzemdes asiņošana,  var būt arī funkcionāli asinsrites un nervu sistēmas traucējumi. Pēc pilnīgas menstruāciju izbeigšanās (menopauzē) biežākās ginekoloģiskās slimības ir audzēji.

Simptomi

  • Parastie ginekoloģisko slimību simptomi ir sāpes krustos un vēdera lejasdaļā, menstruāciju traucējumi, acikliskas asiņošanas, pastiprināti izdalījumi no dzimumceļiem, neauglība, dzimumdzīves traucējumi, dažreiz arī urinēšanas un zarnu darbības traucējumi. Ja sievietei rodas kāda no minētajām pazīmēm, tai nekavējoties jāvēršas pie ginekologa.

Ārstēšana

  • Nereti ginekoloģiskās slimības var attīstīties arī bez ārējām pazīmēm, tāpēc, lai tās varētu laikus konstatēt, katrai sievietei vismaz divreiz gadā jāpārbauda veselības stāvoklis profilaktisko ginekoloģisko apskašu kabinetā. Ginekoloģiskās slimības ārstē poliklīnikās un slimnīcu vai dzemdību namu ginekoloģiskajās nodaļās.