Gingivīts (Smaganu iekaisums)

• Parodonta slimība, vieglākā parodontopātiju forma.

Cēlonis

• To rada vietējie un vispārējie kairinātāji, kā arī dažādas to kombinācijas.

Vietējie kairinātāji:

• mutes dobuma nepietiekama vai nepareiza higiēna,
• zobakmens,
• zobu kariess,
• neizrautas zobu saknes,
• sliktas plombas,
• neatbilstošas zobu protēzes,
• sakodiena anomālijas,
• dažādas ķīmiskas vielas,
• kā arī daži kaitīgi arodfaktori.
• Vispārējie kairinātāji:
• vielmaiņas traucējumi,
• alerģija,
• asinsvadu patoloģija,
• kuņģa un zarnu slimības,
• iekšējās sekrēcijas traucējumi dzimumdziedzeru nobriešanas periodā,
• menstruālā cikla traucējumi,
• grūtniecība,
• hipovitaminozes,
• asins slimības.

Simptomi

• Gingivītam var būt parodontozes sākumstadijas pirmais simptoms. Akūtam gingivītam raksturīgas smaganu sāpes un apsārtums, asiņošana, ja viegli pieskaras smaganām, hroniskam gingivītam raksturīgs smaganu pietūkums, zilganums, asiņošana, dažreiz smaganas atrofējas un zobu kakliņi atsedzas, palielinās zobu jutīgums.

Ārstēšana

• Ārstē vispārējās organisma slimības. Lokāla ārstēšana pēc stomatologa norādījumiem. Ieteicama smaganu hidromasāža vai arī masāža ar pirkstiem. Ja smaganas stipri asiņo, jālieto vitamīni.

• Akūta gingivīta gadījumā ieteicams skalot muti ar kumelīšu vai salviju novārījumu, 1% ūdeņraža pārskābi, 0,2—0,3% hloramīna šķīdumu, lizozīmu (svaigas olas baltums uz 0,5l vārīta auksta ūdens).

Profilakse

• Laikus novērst vietējos kairinātājus, ievērot mutes dobuma higiēnu. Vislabāko mutes higiēnas apkopi Jums ieteiks zobārsts.