Gremošanas orgānu audzēji

Var būt labdabīgi un ļaundabīgi.

• Labdabīgie audzēji aug gan pa vienam, gan vairākiem. Slimniekiem, kam ir labdabīgi audzēji, sūdzību parasti nav. Sasnieguši lielus apmērus, šie audzēji atkarībā no lokalizācijas vietas var radīt rīšanas traucējumus, asiņošanu, novājēšanu, zarnu aizsprostojumus, vēdera dobuma orgānu savstarpējā izvietojuma maiņu, cukura daudzuma samazināšanos asinīs — hipoglikēmiju. No gremošanas orgānu labdabīgiem  audzējiem (it īpaši no kuņģa, barības vada, zarnu adenomatozajiem polipiem, aizkuņģa dziedzera cistadenomām) 15 — 60% gadījumu var izveidoties vēzis. Labdabīgus  audzējus ārstē ķirurģiski.

No ļaundabīgajiem audzējiem biežāk sastopams vēzis.

Aizkuņģa dziedzera vēzis

• Aizkuņģa dziedzera vēzis var būt primārs (no paša dziedzera audiem) un sekundārs (ieaug no kuņģa, žults izvadceļiem, divpadsmitpirkstu zarnas, resnās zarnas). Slimo pēc  50 gadu vecuma, vīrieši biežāk nekā sievietes.

• Vēždraudes slimības – cistas, aizkuņģa dziedzera iekaisums un traumas,  aizkuņģa dziedzera iekaisuma — pankreatīta rašanos savukārt veicina gremošanas orgānu hroniskās slimības (gastrīts, kolīts, enterokolīts, aknu slimības).

Simptomi

• Pazīmes atkarīgas no vēža lokalizācijas dziedzerī. Parasti ir smaguma sajūta pakrūtē pēc ēšanas, atraugas, vēdera uzpūšanās, pieaugošs nespēks. Sāpes ap nabu, kreisajā paribē, izstaro uz krūškurvi, kreiso plecu,  jostveida (reizēm kolikveida) sāpes mugurā. Vēlīnās stadijās dzeltena acu ābolu un ādas nokrāsa.

Ārstēšana

• Ārstē galvenokārt  ķirurģiski, lieto arī staru un ķīmijas terapiju.

Profilakse

• Laikus jāārstē gremošanas orgānu hroniskās slimības.

Aknu vēzis

• Aknu vēzis var veidoties gan no aknu šūnām, gan no žultsvadu epitēlijšūnām. Primārais aknu vēzis rodas galvenokārt  Pēc  50 gadu vecuma, vīriešiem biežāk nekā sievietēm.

Cēlonis

• Parasti tas attīstās uz cirozes fona, retāk — pēc aknu invāzijas slimībām. Tā rašanos veicina vitamīnu un olbaltumvielu trūkums uzturā, aknu traumas. Bērniem var būt aknu embrionālo audu ļaundabīgi audzēji.

Simptomi

Attīstības sākuma pazīmes ļoti līdzīgas aknu cirozes simptomiem:

• funkcionāli gremošanas traucējumi,
• ēstgribas samazināšanās,
• slikta dūša,
• smaguma sajūta labajā paribē,
• vemšana,
• dažreiz paaugstinās t°.

• Pievienojas nespēks, mazasinība. Aknas palielinās, kļūst cietas, grubuļainas, vēdera dobumā uzkrājas šķidrums, palielinās liesa.

Ārstēšana

• Ārstē galvenokārt  ķirurģiski, retāk lieto ķīmijterapiju.

Barības vada vēzis

• Barības vada vēzis lokalizējas galvenokārt  uz robežas starp barības vada vidējo un apakšējo trešdaļu, kā arī tā beigu daļā. Ar to slimo 50 — 60 gadu vecumā, vīrieši biežāk nekā sievietes.

Cēlonis

• Vēža rašanos veicina karsti, piparoti ēdieni, slikti sakošļāta barība, alkohola lietošana, smēķēšana.

• Vēždraudes slimības ir barības vada hronisks  Iekaisums, hroniskas čūlas, leikoplakijas, pēcapdeguma sarētojumi, polipi, ilgstošas spazmas.

Simptomi

• Pirmās pazīmes — īslaicīgi rīšanas traucējumi, kas uznāk pēkšņi, it kā aizrijoties ar barību, un pamazām pāriet pastāvīgos rīšanas traucējumos, ko pavada nepatīkama sajūta, sāpes aiz krūšu kaula, pastiprināta gļotu atdalīšanās, reizēm barības atgrūšana, mutes smakošana. Seko novājēšana, sāpes starp lāpstiņām, paaugstinās t°.

Ārstēšana

• Ārstē, kombinējot ķirurģisko, staru un ķīmijas terapiju.

Profilakse

• Pilnvērtīgs uzturs, pareizs uztura režīms, hroniska barības vada iekaisuma ārstēšana.

Kuņģa vēzis

• Ar to saslimst 40 — 60 gadu vecumā, vīrieši biezāk nekā sievietes.

Cēlonis

• Tā attīstību veicina neregulāra ēšana, smēķēšana un alkohola lietošana, kancerogēnās vielas, kas uzņemtas ar uzturu vai radušās gremošanas orgānos (no žāvētiem produktiem, holesterīna, pārkausētiem taukiem). Svarīga nozīme arī iedzimtībai. Vēždraudes slimība  ir hronisks atrofisks gastrīts, hroniska  kuņģa čūla un polipi, b12 vitamīna deficīta anēmija.

Simptomi

• Sākumstadijā niecīgi un dažādi atkarībā no audzēja atrašanās vietas kuņģī, kā arī no vēždraudes slimības.

Traucējumi parasti ir vispārēji:

• nogurums,
• ēstgribas samazināšanās,
• pilnuma sajūta kuņģī,
• slikta dūša,
• novājēšana,
• psihiskā depresija,
• vemšana.

• 2 — 3% gadījumu noris mēmā (bezsimptomu) attīstība, kad traucējumi parādās tikai vēlīnās stadijās. Audzējs izplatās ar limfu un asinīm, kā arī ieaugot blakusorgānos.

Ārstēšana

• Ārstē ķirurģiski, lieto arī ķīmijas un staru terapiju. Ārstēšanas efektivitāte atkarīga no tā, cik agri audzējs diagnoscēts, tāpēc liela nozīme ir profilaktiskajām apskatēm.

Mutes dobuma vēzis

• Mutes dobuma vēzis lokalizējas mutes gļotādā un mēlē. Visbiežāk saslimst vīrieši 40 — 65 gadu vecumā.

Cēlonis

• Tā attīstību veicina mutes dobuma higiēnas neievērošana, slimi zobi, nepiemērotas, kustīgas zobu protēzes, smēķēšana, termiski mutes gļotādas kairinājumi, alkohola lietošana, vēždraudes slimības — gļotādas čūlas, saplaisājumi, leikoplakijas, papillomas.

• Pēc audzēja formas izšķir papillāro (bārkstveida), mezglveida  un čūlveida mutes gļotādas vēzi. 18% gadījumu tas vienlaikus sākas vairākās gļotādas vietās.

Simptomi

• Raksturīgākās pazīmes ir gļotādas sacietējumi ar iekaisuma valnīti, erozija un saplaisājumi, kas rada sāpes, ja atver muti vai ēd (sāpes var izstarot uz ausīm, zobiem). Galvassāpes, mutes smakošana. Ja audzējs ieaug mēles saknē, rodas rīšanas un runas traucējumi. Mēles vēzis parasti lokalizējas uz mēles malām, mēles muguras, reti mēles saknē,  veidojas sastrutojumi, rodas neirītiskas sāpes, pastiprināta siekalu atdalīšanās.

Ārstēšana

• Ārstē ķirurģiski, kā arī ar ķīmijas un staru terapiju.

Profilakse

• Jāievēro mutes dobuma higiēna, nedrīkst smēķēt, lietot alkoholu, laikus jāārstē zobi un gļotādas hroniskie Iekaisumi.

Resnās zarnas vēzis

• Resnās zarnas vēzis biežāk lokalizējas zarnas izliekumos, kur uzkrājas izkārnījumi. Biežuma ziņā tas ir 4. vietā gremošanas orgānu ļaundabīgo audzēju vidū. Ar resnās zarnas vēzi slimo 40 — 60 gadu vecumā, vīrieši biežāk nekā sievietes.

Cēlonis

• Tā izcelsmi veicina hroniski zarnas gļotādas iekaisumi (dizentērija, amebiāze, vēdertīfs, tbc, sifiliss, hronisks kolīts). Kā arī olbaltumvielu noārdes produkti (indols, skatols, piridīns), kam piemīt kancerogēnās īpašības.

Simptomi

• Agrīno stadiju simptomi ir pasliktināta vispārējā pašsajūta, psihiska  depresija, samazināta ēstgriba, pilnuma sajūta un urkšķēšana zarnās, neregulāra vēdera izeja.

Diagnostika

• Savlaicīgā diagnostikā liela nozīme profilaktiskajām apskatēm, rentgenoloģiskai izmeklēšanai, zarnas apskatei ar endoskopu (kolonoskopijai), kā arī izkārnījumu izmeklēšanai attiecībā uz gļotām, asinīm un vēža šūnām.

Ārstēšana

• Ārstē galvenokārt ķirurģiski, lieto arī staru un ķīmijas terapiju.

Taisnās zarnas vēzis

• Ar to biežāk saslimst 40 — 60 gadu vecumā. Vēždraudes slimības ir ilgstoši hemoroīdi, anālās atveres plīsumi, fistulas, tbc, sifilisa, gonorejas radīts hronisks taisnās zarnas iekaisums, polipi.

Simptomi

• Vēža veidošanās rada nepatīkamu, velkošu sajūtu krustu kaula un anālās atveres apvidū vēdera izejas laikā, izkārnījumos parādās gļotas, strutaini izdalījumi, asinis. Ja audzējs sašaurina zarnu, izkārnījumiem ir lentes forma.

• Stenozējošā vēža gadījumā ilgstošs aizcietējums mainās ar caureju, mokošiem tenesmiem. Agrīnā diagostikā liela nozīme paša slimnieka novērojumiem par pārmaiņām izkārnījumos, profilaktiskai apskatei, taisnās zarnas iztaustīšanai, rektoskopijai.

Ārstēšana

• Ārstē izoperējot, lieto ari ķīmiskos preparātus.

Profilakse

• Laikus jāārstē hemoroīdi, hronisks Iekaisums, jāievēro higiēna.

Žultspūšļa vēzis

• Ar to visbiežāk saslimst sievietes 40 — 60 gadu vecumā. Vēždraudes slimība — žultspūšļa akmeņi.

Simptomi

• Agrīnās attīstības stadijās raksturīga ēstgribas samazināšanās, novājēšana. Sāpes, paaugstināta t° rodas tikai tad, kad pievienojas infekcija. Labajā paribē sataustāms grubuļains veidojums. Cīpslenes un āda kļūst iedzeltena, vēdera dobumā uzkrājas šķidrums.

Ārstēšana

• Ārstē galvenokārt ķirurģiski.

Profilakse

• Laikus jāārstē žultsakmeņu slimība.