Hemangiomas

Hemangiomas

  • Hemangiomas ir labdabīgi asinsvadu veidojumi. Tās sastopamas aptuveni 10% bērnu, pie tam aptuveni 90% hemangiomu parādās bērna dzīves pirmajās 4 nedēļās. Tās var parādīties jebkurā ķermeņa vietā. Hemangiomas nesagādā bērnam nekādas sāpes vai cita veida neērtības.

Cēlonis

  • To rašanās nav izskaidrota, bet tiek pieņemts, ka to ietekmē ģenētiskā iedzimtība. Vēl ir versija, ka tās rodas tad, ja topošā māmiņa pirmajās 6 grūtniecības nedēļās ir pārslimojusi saaukstēšanos/adenovīrusu, jo šajā laikā veidojas asinsrites sitēmas aizmetņi auglim.
  • Biežāk hemangiomas ir sastopmas pirms laika dzimušiem bērniņiem un meitenēm. Pirms laika dzimušiem bērniņiem tās var augt 2 –3 reizes ātrāk kā tiem, kas dzimuši paredzētajā laikā.

Simptomi

  • Iesākumā tās parasti ir plakanas, sarkanīgas vai gaišzilas. Ar laiku tās kļūst aizvien lielākas un biezākas. Parasti hemangiomu augšana turpinās 8 – 12 mēnešus. Pēc tam tām sākas pasīvā fāze, kad tās kļūst mazākas. Aptuveni puse plankumu izzūd līdz bērna 5 gadu vecumam. Līdz bērna 10 gadu vecumam aptuveni 90 % šo asinsvadu veidojumu vairs nebūs manāmi.
  • Jaunveidojuma krāsu parasti nosaka tas, no kuriem asinsvadiem tās ir veidojušās – kapilārās hemangiomas parasti ir mazas pēc izmēra, lokalizējās visbiežāk galvas vai kakla apvidū. Pēc krāsas tās ir sārtas un ir skārušas tikai ādu. Lielo asinsvadu hemangiomas ir pēc krāsas sarkanas, lillā vai zilganas un atrodas ne tikai pašā ādā, bet arī dziļāk.

Ārstēšana

  • Parasti hemangiomām nav nepieciešama medicīniska ārstēšana, jo tās izzūd pašas no sevis. Izņēmums ir gadījumi, kad hemangiomas atrašanās vieta var traucēt – piemēram, apvidos ap acīm, muti, vai tādās atrašanās vietās, kur tās var tikt traumētas. Ja īsā laika sprīdī tās maina formu un lielumu, iespējams šo augšanu apstādināt, lai nerastos kosmētisks defekts vai psiholoģiskas ciešanas. Mūsdienās visbiežāk hemangiomas apstrāde notiek ar lāzeri. Vēl iespējama krioterapija vai atsevišķos gadījumos operatīva iejaukšanās.
  • Ja jūsu mazulim ir hemangioma, konsultējieties ar savu ārstu – pediatru, ķirurgu vai dermatologu, kas ieteiks tieši jums piemērotāko ārstēšanas veidu, ja tāds būs nepieciešams.