Hemoglobīns

Hemoglobīns

  • Dzelzi saturoša olbaltumviela, atrodas eritrocītos, piešķir asinīm sarkano krāsu, pārnes skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem, kā arī piedalās ogļskābās gāzes pārnešanā no audiem uz plaušām. Vienā eritrocītā ir apmēram 280 milj. hemoglobīna molekulu, hemoglobīns viegli šķīst ūdenī.
  • Hemoglobīna molekulu veido olbaltumvielu globīns (sastāv no 574 aminoskābju atlikumiem) un 4 molekulas organiska savienojuma hēma, kas satur dzelzi. Hemoglobīns viegli stājas atgriezeniskā reakcijā ar molekulāro skābekli un veido oksihemoglobīnu, šī īpašība nosaka hemoglobīna fizioloģisko funkciju — skābekļa pārnešanu no plaušām uz audiem.
  • Oksihemoglobīns veidojas plaušās, kur ir liels skābekļa parciālspiediens, asinis kļūst koši sarkanas (arteriālās asinis), arteriālajām asinīm nonākot organisma audos, kur skābekļa parciālspiediens mazāks, oksihemoglobīns viegli sašķeļas, rodas molekulārais skābeklis, kas nepieciešams galvenokārt tiem vielmaiņas procesiem, kuru rezultātā atbrīvojas enerģija, ko šūna izmanto adenozīntritosforskābes sintēzei, turklāt asinis iegūst tumšsarkanu krāsu (venozās asinis).
  • Hemoglobīns piedalās elpošanas procesos, ne tikai nodrošinot audus ar skābekli, bet arī iesaistoties ogļskābās gāzes pārnešanā no audiem uz plaušām. Ogļskābā gāze tiek pārnesta ogļskābes sāļu — bikarbonātu veidā, un hemoglobīns piedalās to veidošanā audos, kā arī sadalīšanā plaušu kapilāros.
  • Daļa ogļskābās gāzes savienojas ar hemoglobīnu, veidojot karbhemoglobīnu, tas plaušu kapilāros sadalās, rodas hemoglobīns un ogļskābā gāze, tādējādi hemoglobīns iesaistās gāzu maiņas procesā organismā. Asinīs hemoglobīna daudzums ir samērā pastāvīgs lielums. Vīriešiem tas vidēji ir 13 — 16 g 100 ml asiņu, sievietēm — nedaudz mazāks.
  • Hemoglobīnu asinīs nosaka ar īpašām ierīcēm — hemometriem, hemoglobīns sintezējas asinsrades orgānos. Hēma sintēzei nepieciešama dzintarskābe, aminoskābe glicīns un dzelzs, globīna sintēzei — aminoskābes. Hemoglobīna 193 samazināšanās asinīs klīniski izpaužas anēmijā. Hemoglobīnam noārdoties, rodas žults pigmenti, kas ietilpst žultī.