Hemorāģiskie drudži

• Hemorāģiskie drudži ir grupa akūtu cilvēku un dzīvnieku infekciju slimības, kurām raksturīga organisma intoksikācija, drudzis, kā ari asinsizplūdumi ādā un iekšējos orgānos (hemorāģiskās diatēzes sindroms). Pieder pie slimībām ar infekcijas perēkli dabā.

Cēlonis

• Hemorāģisko drudzi ierosina arbovīrusi, kas bojā galvenokārt šikos asinsvadus. Infekcijas avots — peļveidīgie grauzēji un ērces. Inficēšanās notiek, nākot saskarē ar pelēm un to izdalījumiem (inficēti produkti, ūdens). ieelpojot putekļus, kas satur grauzēju izžuvušo dabisko izdalījumu daļiņas. Cilvēki inficējas arī no ērces kodiena, kā arī saspiežot ērci uz ķermeņa. Inkubācijas periods 11— 24 dienas. Hemorāģiskie drudži var būt saistīts ar nieru saslimšanu (hemorāģiskais nefrozonefrīts) vai arī bez nieru kaites (t.s. Krimas, Vidusāzijas, Omskas u.c. tipi).

Simptomi

• Saslimšana parasti sākas pēkšņi ar drudzi. Paaugstināta temperatūra (līdz 39 — 40°) ilgst 7 — 10 dienas. Sākumā rodas punktveida asinsizplūdumi ādā, vēlāk — deguna asiņošana, asins vemšana, kā arī plaušu, zarnu asiņošana. Hemorāģiskā nefrozonefrīta gadījumā ir stipras sāpes vēderā, urinēšanas traucējumi un urīna patoloģiskas pārmaiņas, attīstās nieru mazspēja.

Ārstēšana

• Ārstē slimnīcā. Novērš intoksikāciju un asiņošanu, veic asins pārliešanu.

Profilakse

• Profilakses pamatā — sistemātiska peļveidīgo grauzēju un ērču iznīcināšana.