<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Hemoroīdi

Hemoroīdi

  • Hemoroīdi ir vēnu mezglveida paplašinājumi taisnās zarnas lejasdaļā. Šis asinsvadu pinums ap taisno zarnu ir katram cilvēkam, un tam ir konkrēta funkcija – blīves funkcija. Taču problēmas, kas rodas, paplašinoties asinsvadu samezglojumam pie anālās atveres, ir uzskatāmas par slimību, ko nepieciešams ārstēt.

Cēlonis

  • Hemoroīdu rašanos veicina iedzimts vēnu sieniņu vājums vai nepietiekami attīstīti vēnu vārstuļi.
  • Iemesls var būt arī saistaudu vājums, kas var būt nepietiekama uztura sekas.
  • Hroniskas aknu saslimšanas var veicināt palielinātu venozo asinsspiedienu un izraisīt hemoroīdu rašanos.
  • Mazkustīgs dzīvesveids veicina aizcietējumu rašanos, kas rada priekšnoteikumus hemoroīdu attīstībai un progresēšanai, jo vēdera izeja prasa lielu piepūli un sasprindzinājumu.
  • Visi faktori, kas veicina aizcietējumus, sekmē arī hemoroīdu rašanos, piemēram, uzturs ar mazu šķiedrvielu saturu, nepietiekama šķidruma uzņemšana, arī daži medikamenti, saslimšanas, zarnu operācijas. Arī grūtniecība var veicināt aizcietējumu un hemoroīdu rašanos.
  • Hemoroīdu rašanos var veicināt regulāra pārēšanās, asi ēdieni ikdienā un bieža alkohola lietošana.
  • Ilgstoša sēdēšana.
  • Neregulāra vēdera izeja, hroniska caureja un citas slimības var veicināt hemoroīdu rašanos.
  • Smags fizisks darbs un profesionālais sports.
  • Pašreiz nav precīzi noskaidrots un pierādīts, kāpēc hemoroīdi palielinās. Taču pastāv vairākas teorijas. Piemēram, neatbilstoša un nesabalansēta uztura lietošana, vēdera izejas problēmas, kā arī ilgstoša sēdēšana tualetē (tā nav īstā vieta, kur lasīt avīzi). Arī grūtniecība izraisa hemoroīdu palielināšanos. Cita teorija skaidro, ka slikta vēdera izeja (stipra piepūle izkārnoties, aizcietējumi) veicina hemoroīdu palielināšanos.

Simptomi

  • Iekšējie hemoroīdi parasti izpaužas kā gaiši sarkana un nesāpīga asiņošana no taisnās zarnas. Tie atrodas taisnās zarnas iekšpusē un pacientam nav sajūtami, ja vien hemoroidālā slimība nav ļoti ielaista. Palielināti iekšējie hemoroīdu mezgli ir raksturīgi gandrīz visām ar hemoroidālo slimību saistītajām problēmām (arī problēmām, kas saistītas ar ārējo hemoroīdu mezglu izpausmēm).
  • Savukārt ārējie hemoroīdi ir izteikti sajūtami, tie saistās ar sāpēm, niezi un diskomfortu anālās atveres apvidū zem ādas. Tie rodas, veidojoties trombiem un iekaisumam asinsvados, kas hemoroīdus apgādā ar asinīm.

Hemoroīdus raksturo šādas izpausmes:

  • Diskomforta sajūta taisnās zarnas rajonā, kas var pastiprināties līdz sāpēm vēdera izejas laikā
  • Nieze taisnās zarnas lejasdaļā
  • Asiņošana no hemoroidāliem mezgliem
  • Sāpes hemoroīdu mezglu iekaisuma gadījumā
  • Dažāda tipa veidojumi pie anālās atveres (parasti – ārējie hemoroidālie mezgli, kas noteikti jāatšķir no citām kaitēm, piemēram, polipiem, kondilomām, audzējiem u.c.)

Slimības pakāpes:

  • Pirmā pakāpe: iekšējie hemoroīdu mezgli ir tikai taisnās zarnas lūmenā.
  • Otrā pakāpe: vēdera izejas vai stipras fiziskas piepūles laikā iekšējie hemoroīdu mezgli izspiežas uz āru caur anālo atveri. Kad piepūle beidzas, tie ieņem savu sākotnējo stāvokli.
  • Trešā pakāpe: iekšējie hemoroīdu mezgli vēdera izejas vai stipras fiziskas piepūles laikā izspiežas uz āru caur anālo atveri. Lai tie ieņemtu savu iepriekšējo stāvokli, nepieciešama palīdzība no malas.
  • Ceturtā pakāpe: iekšējie hemoroidālie mezgli pastāvīgi atrodas (arī) ārpus anālās atveres.
  • Slimības pakāpes ne vienmēr atbilst pacientu sajūtām. Tikai ārsts spēj novērtēt patieso slimības stadiju un noteikt atbilstošāko ārstēšanas veidu.

Diagnostika

  • Hemoroīdi pieder pie tām slimībām, kuru diagnostika ir samērā viegla, – tos var aptaustīt ar pirkstu un ieraudzīt ar aci. Sievietēm šis process savā ziņā ir vienkāršāks, jo ginekoloģiskā izmeklēšana ietver arī izmeklēšanu caur taisno zarnu, kur hemoroīdi viegli atrodami.
  • Vīrieši nereti ir tik pacietīgi, ka palīdzību meklē tikai tad, kad pat mīksts spilvens ir par cietu, lai uz tā sēdētu. Hemoroīdus diagnosticē, izdarot sigmoidoskopiju.
  • Pirmās pazīmes pacienti parasti novēro paši (asiņošana, nieze, sāpes), tomēr jāatceras, ka hemoroīdi var maskēt citas saslimšanas, piemēram, zarnu vēzi, tāpēc nevajadzētu uzticēties pašdiagnostikai, bet veikt profesionālu diagnostiku un konsultēties ar ārstu. Mediķu rīcībā ir pietiekami plašs diagnostikas paņēmienu arsenāls, lai varētu laikus atklāt slimības cēloņus un tos sekmīgi ārstēt.

Ārstēšana

  • Ārstējot hemoroīdus, nepieciešams novērst aizcietējumu cēloņus. Tās ir savstarpēji saistītas veselības problēmas, un parasti to ārstēšanai nepieciešams komplekss risinājums.
  • Sevišķi svarīgi ir higiēnas pasākumi – apmazgāšanās pēc katras vēdera izejas un, ja ārsts nozīmējis, arī medikamenti vai ādas kopšanas līdzekļi.
  • Jāizskauž prakse, ejot uz tualeti, ņemt līdzi avīzi. Šī nav piemērota vieta ilgstošai lasīšanai.
  • Uzmanība jāpievērš pat tik prozaiskai lietai kā tualetes papīrs – tam jābūt maigam.
  • Nesarežģītos, neielaistos gadījumos bieži tiek nozīmētas dažādas ziedes vai svecītes, ko vakarā ievada taisnajā zarnā. Slimības vieglākajos gadījumos ar to varētu pietikt, lai likvidētu hemoroidālo mezglu iekaisumu un likvidētu vai mazinātu sūdzības. Kopā ar pasākumiem, kas vērsti uz hemoroīdu cēloni, tas varētu būt pietiekami, lai novērstu vai attālinātu operācijas nepieciešamību, kas ir viena no hemoroīdu ārstēšanas iespējām.
  • Operāciju parasti veic, ja sasniegta trešā vai ceturtā slimības pakāpe vai ja medikamentozā ārstēšana nav bijusi efektīva.
  • Pirmās un otrās pakāpes hemoroidālo mezglu ārstēšanai var izmantot skleroterapiju.
  • Hemoroīdu ārstēšanā tiek noteikta arī krioterapija, elastīgu ligatūru uzlikšana paplašinātajām vēnām. Ir arī citas metodes, par kurām sīkāk izstāstīs ārsts.
  • Sevis kopšana un ārstēšana hemoroīdu gadījumā iespējama arī mājās, pirms tam, protams, vēršoties pie speciālista un ievērojot ārsta norādījumus. Piemēram, silta vanna ar nelielu ūdens daudzumu divas līdz trīs reizes dienā var samazināt iekaisumu un atvieglot nepatīkamās sajūtas. Tāpat nozīmīgs ir uzturs, jo pastiprināta šķidruma un šķiedrvielu lietošana pārtikā var atvieglot vēdera izeju, kā rezultātā mazāk tiek traumēti iekaisušie hemoroidālie mezgli, tomēr jāatceras, ka šķidra vēdera izeja var radīt iekaisumu un pasliktināt situāciju. Pacientiem, kuri cieš no hemoroīdiem, nav ieteicams ilgstoši sēdēt. Sēdēšanai jāizmanto pietiekami mīksts paliktnis. Arī vingrojumi var palīdzēt uzlabot asinsriti hemoroidālajās vēnās un tādā veidā atvieglot slimības izpausmes.
  • Ir nopērkami bezrecepšu medikamenti, kurus var lietot, taču jāatceras, ka tie tikai atvieglo sajūtas, nevis ārstē hemoroīdus.
  • Smagākos slimības gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, kas var būt risinājums gan iekšējo, gan ārējo hemoroīdu ārstēšanā. 

 Ārstēšana ar tautas metodēm

  • Viena no hemoroīdu ārstēšanas iespējām ir tautas metodes. Izvēloties šos paņēmienus, jāapzinās, ka ne vienmēr šāda ārstēšana var sniegt vēlamo rezultātu, jo bieži vien par šīm metodēm trūkst zinātnisku pētījumu un pierādījumu. Garantētu rezultātu var sniegt tikai mediķu palīdzība, lai gan pārsvarā tautas metodes ir nekaitīgas un neko sliktu pacients sev nodarīt nevar. Tomēr pie ārsta ir jāvēršas, lai precīzi diagnosticētu slimību, jo ir iespējamas citas daudz smagākas saslimšanas, kuras ar tautas metodēm izārstēt nav iespējams.

Klizmas un ziedes, kas palīdz hemoroīdu gadījumā:

  • Tauksakņu ķīselis
  • Asinszāļu eļļa 
  • Vīrceļu ziedu smēre
  • Propolisa ziede
  • Minētos līdzekļus lieto no dažām nedēļām līdz dažiem mēnešiem, ņemot vērā kaites smagumu.
  • Ārstniecības augi
  • Kastaņu tinktūra
  • Lazdu lapu uzlējums
  • Mežrozīšu paaugļu uzlējums
  • Ūdenspiparu tēja

Profilakse

  • Hemoroīdu risks var tikt samazināts, ja uzturā pietiekamā daudzumā tiek lietoti šķiedrvielas saturoši produkti un šķidrums, kā arī apmeklējot tualeti, tiklīdz radusies nepieciešamība.