A, B, C hepatīts

• Hepatīts ir aknu iekaisums, ko nereti sauc par „dzelteno kaiti”, jo ādas un gļotādu dzelte var būt viena no aknu iekaisuma izpausmēm.

Cēlonis

• Vīrushepatīts ir infekcijas slimība, kuru izraisa hepatīta vīrusi. Plašāk izplatīti: A hepatīts (VHA), B hepatīts (VHB) un C hepatīts (VHC).

• Hepatītu izraisošie vīrusi organismā var iekļūt caur gremošanas sistēmu (VHA), saskaroties ar inficētām asinīm, veicot ārstnieciskas manipulācijas vai dzimumkontaktu ceļā (VHB, VHC). Iespējama inficēšanās vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim).

Simptomi

Iespējamie hepatīta simptomi:

• nespēks,
• nelaba dūša, vemšana,
• bezmiegs,
• ādas nieze,
• tumšs urīns, gaiši izkārnījumi,
• dzelte (var sākties no acu baltumiem un pārņemt visa ķermeņa ādu).

• Dažkārt kāds no iepriekš minētajiem simptomiem var nebūt. Slimība var noritēt arī bez jebkādiem simptomiem.

A hepatīts

• A hepatīts dažreiz tiek saukts par „netīro roku slimību”. Slimības izraisītājs – A vīruss cilvēka organismā iekļūst fekāli – orālā ceļā (caur gremošanas traktu). Tas var notikt, ja sadzīves kontaktos netiek ievērotas higiēnas prasības, piemēram, pēc tualetes apmeklējuma nemazgājot rokas, ēdot nemazgātus augļus, dzerot netīru ūdeni. No inficēšanās brīža līdz parādās pirmie slimības simptomi pāriet vidēji no 15 līdz 50 dienām (vidēji 4 nedēļas).

• A hepatīts izplatīts visā pasaulē, visbiežāk valstīs, kurās ir slikti sanitāri higiēniskie apstākļi, un dzeramā ūdens drošums netiek pienācīgi kontrolēts. Tādēļ, plānojot ceļojumus uz dažādiem reģioniem, jāņem vērā infekcijas izplatība. Ļoti augsts inficēšanās risks ir Āfrikā, Dienvidamerikā un Dienvidaustrumāzijā, augsts risks – Brazīlijas Amazones baseinā, Ķīnā un Latīņamerikā, vidējs – Dienvidu un Austrumeiropā, dažādos Vidējo Austrumu rajonos. Latvijā pēdējais A hepatīta uzliesmojums tika reģistrēts 2008. – 2009.gadā un tas skāra vairāk nekā 5000 iedzīvotājus.

Ārstēšana

• Parasti A hepatīts norit vieglā formā, bet var izraisīt arī smagu aknu bojājumu. Ārstēšana galvenokārt norit slimnīcā. Ārstēšanās laikā jāievēro miers, diēta (izvairoties no treknu, asu, ceptu un žāvētu produktu lietošanas uzturā), nedrīkst lietot alkoholu un narkotiskās vielas, kas ļoti negatīvi ietekmē aknu darbību un pasliktina slimības iznākuma prognozi.

Sekas

• Akūts A hepatīts parasti neatstāj sekas. Var būt gadījumi, kad slimības laikā rodas komplikācijas un aknu darbības traucējumi. A hepatīts „nepāriet” hroniskā formā.

• No A hepatīta iespējams izvairīties, veicot vakcināciju ar drošām un efektīvām vakcīnām. Ar vakcināciju panāk ilgstošu aizsardzību.

• Lai izstrādātos ilgstoša imunitāte pret A hepatītu, nepieciešams saņemt 2 vakcīnas devas ar intervālu 6 līdz 12 mēneši. Imunitāte sāk veidoties 2 nedēļu laikā pēc pirmās potes saņemšanas. To svarīgi ņemt vērā ceļotājiem!

• Jaunākie pētījumi apliecina, ka modernās vakcīnas pret A hepatītu nodrošina aizsardzību uz mūžu un nav nepieciešama revakcinācija.

• Izmantojot kombinēto vakcīnu (pret A un B hepatītu vienlaicīgi var iegūt aizsardzību pret A hepatītu un B hepatītu. Vakcinācijas kurss sastāv no trim potēm.

B hepatīts

• B hepatīts ir „vislipīgākais” no hepatīta vīrusu izraisītām infekcijām, jo inficēšanās deva, salīdzinot ar A un C hepatītu, ir niecīga. Tas izplatās ar asiņu starpniecību, seksuāli transmisīvā ceļā (dzimumkontaktos) un vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim vai dzemdību laikā).

Visbiežāk inficēšanās notiek asinsritē iekļūstot ar hepatīta B vīrusu inficētām asinīm. Tas var gadīties:

• lietojot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces un adatas),
• lietojot kopīgus higiēnas piederumus (piemēram, skuvekli, zobu birsti),
• veicot manikīru, pedikīru, tetovēšanu vai pīrsingu, stomatoloģiskas u.c. medicīniskas manipulācijas, ja nav
• pareizi sterilizēti instrumenti,
• asins pārliešanas laikā (Latvijā asinis pirms pārliešanas tiek pārbaudītas, lai novērstu šādu iespēju).

• B hepatīta vīrusam raksturīga īpaša izturība pret ķīmisku un fizikālu līdzekļu iedarbību, tādēļ, veicot manipulācijas, kas saistītas ar ādas vai gļotādas bojājumu (injekcijas, zobārstniecība, manikīrs, kosmētiskās un higiēnas procedūras) ar vairakkārt lietojamiem instrumentiem, noteikti jāpārliecinās, ka tie tiek sterilizēti speciālās iekārtās atbilstoši instrukcijai.

Diagnostika

• Ar specifisku asins analīzi, nosakot antigēnu HBsAg (vīrusa apvalka daļiņas), inficēšanos var atklāt jau 1 – 1,5 mēnešus pirms slimības izpausmēm.

Ārstēšana

• Inkubācijas periods, kas ir laika posms no infekcijas slimības ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās brīdim, – līdz 6 mēnešiem. Apmēram 30 – 40% cilvēku slimība noris ar tai raksturīgām pazīmēm (skat. „Iespējamie hepatīta simptomi”), bet 60 – 70% gadījumu sastopamas bezsimptomu formas, kas bīstamas ar to, ka nemanītas var pārtapt hroniskā formā.

• Atbilstošu ārstēšanu nozīmē ārsts. Ārstēšana parasti notiek slimnīcā.

Izārstēšanās

• B hepatītu iespējams izārstēt 2 mēnešu laikā. Organismā izveidojas antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās.

• Cilvēks pēc pārslimotas akūtas vai bezsimptomu B hepatīta infekcijas var kļūt par hepatīta B vīrusa nēsātāju. B hepatīts var attīstīties hroniskā formā.

Vīrusa nēsāšana

• Daļa cilvēku kļūst par vīrusa nēsātājiem. Šādā gadījumā pašsajūta var būt laba, bet cilvēks ilgu laiku (iespējams, visu dzīvi) būs infekciozs un tādēļ, pašam nezinot, pastāv iespēja inficēt citus cilvēkus.

Hroniska saslimšana

• Aptuveni 10 – 15% gadījumu slimība „pāriet” hroniskā formā. Šādā gadījumā nepieciešams veikt papildus izmeklēšanu pie infektologa vai hepatologa un uzsākt specifisku ārstēšanu. Hroniska B hepatīta gadījumā nepieciešams regulāri kontrolēt veselību, jo ir paaugstināts risks saslimt ar aknu vēzi un citām slimībām.

• Faktori, kas slimības norisi saasina: toksisku vielu lietošana (alkohols, narkotikas, medikamenti), fiziska pārslodze, aknas pārslogojoša uztura lietošana (trekni vai ķimikālijām bagāti produkti).

Sekas

• B hepatīta radīto aknu šūnu izmaiņas var novest līdz aknu cirozei, aknu vēzim.

• Vienīgais efektīvais veids, kā izvairīties no saslimšanas ar B hepatītu, ir vakcinācija, kas nodrošina aizsardzību visa mūža garumā.

• Nepieciešams saņemt 3 potes 6 mēnešu laikā.

• Kopš 1997.gada Latvijā notiek visu zīdaiņu vakcinācija pret B hepatītu. Imunizācija jāveic pusaudžiem 14 gadu vecumā, ja viņi nav vakcinēti iepriekš, kā arī ieteicama inficēto cilvēku ģimenes locekļiem un dzimumpartneriem.

• Obligāti vakcinējamas personas, kas, pildot darba pienākumus, regulāri (vismaz reizi mēnesī) nonāk tiešā saskarē ar pacientiem vai cilvēku bioloģiskajiem materiāliem, kā arī medicīnas studenti un medicīnas skolu audzēkņi, kuri ir medicīniskajā praksē ārstniecības iestādē.

• Vakcinācija pret B hepatītu pasargās arī pret D hepatītu, joinficēšanās ar D hepatītu iespējama tikai personām, kas jau inficētas ar hepatīta B vīrusu.

• Vakcinācija pret B hepatītu ir būtiska visiem C hepatīta slimniekiem, lai novērstu ļoti smagu aknu bojājumu attīstību kombinētas (B un C hepatīta) infekcijas rezultātā, kā arī HIV inficētām personām

C hepatīts

• C hepatīts, līdzīgi B hepatītam, izplatās ar inficētu asiņu starpniecību: injekcijas un citas manipulācijas ar ādas vai gļotādas bojājumu– visizplatītākais pārneses veids; retāk – seksuālās transmisijas un vertikālās transmisijas ceļš.

• C hepatīts ir ļoti izplatīta infekcija injicējamo narkotiku lietotāju un ar tiem saistīto personu vidē.

Diagnostika

• Slimību diagnosticē veicot speciālās asins laboratoriskās pārbaudes, ja ir epidemioloģisks vai klīnisks iemesls – veiktas medicīniskas vai citas manipulācijas, narkotiku lietošana, gadījuma dzimumsakari, nelietojot prezervatīvu, nespecifiskas slimības pazīmes, piemēram, darba spēju samazināšanās, slikta dūša, sāpes vēderā vai citas veselības problēmas.

Slimības norise un ārstēšana

• Inkubācijas periods ilgst līdz 3 mēnešiem. Akūtā formā C hepatīts izpaužas reti (15-20% gadījumu). Slimības simptomi ir līdzīgi A un B hepatīta simptomiem (skat. „Iespējamie hepatīta simptomi”).

• Akūtu C hepatītu var veiksmīgi ārstēt ar specifiskiem medikamentiem. Parasti ārstēšana ilgst 6 mēnešus.

• Līdz pat 85% gadījumu C hepatīts norit hroniskā formā. Hroniska C hepatīta gadījumā ārsts nozīmēs specifisku ārstēšanu ar iedarbīgiem pretvīrusu preparātiem. Ārstēšanas ilgums 6 – 11 mēneši.

Sekas

• C hepatīts, līdzīgi kā B hepatīts, var novest pie aknu cirozes un aknu vēža.

• Nav specifiskas profilakses (vakcīnas) pret C hepatītu. Cilvēkiem ar C hepatītu ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu citas hepatīta infekcijas pievienošanos un attālinātu nopietnu aknu slimību attīstību (ciroze, vēzis).

• Ja cilvēkam radušās veselības problēmas, kas liek domāt par hepatītu, ieteicama konsultācija v/a „Latvijas Infektoloģijas centrs”.