Herpes simplex (aukstumpumpa)

• Herpes ir slimību grupa, ko izraisa herpes simplex vīruss (HSV). Raksturīgākās pazīmes ir ādas, gļotādu, centrālās nervu sistēmas, arī iekšējo orgānu,  bojājumi. Slimības norises smagums atkarīgs no cilvēka imūnsistēmas stāvokļa.

Cēlonis

• HSV pieder herpes vīrusu saimei. Tie iedalās 2 tipos: HSV – 1 un HSV – 2. Vīrusi iet bojā augstā temperatūrā, kā arī spirta, ētera un ultravioleto staru iedarbības rezultātā.

• Infekcijas avots ir cilvēki, kuri inficējušies ar HSV ar un bez redzamām slimības izpausmēm. Pie kam inficiozi ir pat tie cilvēki, kuriem nekad agrāk nav novērotas  jebkādas slimības izpausmes. Inficētajiem cilvēkiem HSV  atrodas deguna izdalījumos, asarās, asinīs, urīnā, vaginālajā sekrētā, menstruālajās asinīs, augļūdeņos, spermā.

• Inficēšanās notiek   sadzīves kontaktu ceļā (ar traukiem, dvieli, rotaļlietām un citiem priekšmetiem, skūpstoties), gaisa pilienu veidā, dzimumkontaktu laikā un vertikālās transmisijas ceļā: no mātes bērnam.

• Visinfekciozākie ir cilvēki ar slimības ādas izpausmēm. Parastā herpes slimnieks ar rokām var izplatīt vīrusu no inficētā ķermeņa rajona uz veselajām ķermeņa daļām, kā arī no inficētās ādas un gļotādas uz acīm.

Simptomi

• Pēc 40 gadu vecuma aptuveni 80% cilvēku ir inficēti ar HSV.
• HSV iekļūst organismā caur gļotādām vai bojātu ādu, kurās tas vairojas un pēc tam nonāk asinsritē. Vīrusa iekļūšanas vietā var rasties iekaisuma perēklis, bet  ne vienmēr. Ar asins straumi HSV tiek iznēsāts pa visu ķermeni, iekļūstot arī nervu šūnās, kurās tas neaktīvā stāvoklī saglabājas visu turpmāko inficētā cilvēka mūžu.

• Pie saaukstēšanās, akūtas respiratoras vīrusu infekcijas, gripas, nervu spriedzes un pārpūlēšanās uz novājinātas imunitātes fona  HSV aktivizējas: sāk vairoties, iziet laukā no nervu šūnām, jušanas nerviem un nonāk ādā un gļotādās, lai tās bojātu. Pēc tam HSV atkal lokalizējas nervu šūnās, lai pārietu neaktīvā stāvoklī. Pakāpeniski novājinoties imunitātei, vīruss sāk aktivizēties aizvien biežāk. Uz stipri sagrautas imunitātes (AIDS u.c.) fona tiek bojāti dažādi orgāni.

• No organisma atbildes reakcijas uz HSV infekciju lielā mērā ir atkarīga slimības attīstība, norises smagums un vēlāko recidīvu biežums. Organisma aizsargspējas ievērojami samazina organismā esošie hroniskie iekaisuma perēkļi (kariozi zobi, hronisks holecistīts, cistīts, ginekoloģiski iekaisumi u.c.).
• Pēc inficēšanās ar HSV, organisma imūnsistēma ir spējīga tikai noturēt vīrusu neaktīvā stāvoklī nervu šūnās, bet pilnībā to iznīcināt nav iespējams.

• Inkubācijas periods ilgst no1 līdz 26 dienām. Slimības izpausmes un norise  atkarīgas no infekcijas lokalizācijas un organisma aizsargspējām.

Mutes dobuma bojājumi 

• Viena no biežākajām primārās infekcijas lokalizācijām, ko parasti novēro  bērniem un jauniem cilvēkiem. Slimība sākas akūti ar temperatūras paaugstināšanos līdz pat 39-40oC, sliktu pašsajūtu, sāpēm muskuļos. Uz aukslējām , smaganām, mēles, vaigu gļotādas parādās sīku pūslīšu grupas. Slimnieki sūdzas par dedzinošām un durošām sāpēm bojājuma vietā. Pūslīšu saturs sākumā ir dzidrs, bet vēlāk kļūst duļķains. Pēc 2-3 dienām pārplīsušo pūslīšu vietā izveidojas virspusējas čūliņas. Bojājumu vietās parādās sāpīgums, kas apgrūtina ēšanu; novēro pastiprinātu siekalu atdalīšanos. Pēc 1-3 nedēļām cilvēks atveseļojas.

Sejas bojājumi (“iesnas / aukstuma pumpas”) 

• Visbiežāk tas ir organismā esošā HSV aktivizēšanās rezultāts, ko novēro 40% inficēto cilvēku. Slimnieka vispārējais stāvoklis parasti nav traucēts. Lūpu apvidū parādās nieze, dedzinoša sajūta, karstums un iestiepuma sajūta. Pēc tam ap muti un degunu parādās grupa ar cieši viena pie otra lokalizētiem  sīkiem pūslīšiem, kas pildīti ar caurspīdīgu šķidrumu. Dažkārt tie saplūst vienā lielākā pūslītī. Pēc dažām dienām pūslīšu saturs kļūst duļķains, pūslīši atveras, izveidojot sīkas čūliņas vai izžūst un pārvēršas par krevelītēm. Slimības ilgums 1-2 nedēļas. Nākošo recidīvu laikā vīruss bojā atkal to pašu ādas rajonu.

Dzimumorgānu bojājumi

Primārās infekcijas izpausmes:

• mēreni paaugstināta  ķermeņa temperatūra,
• nespēks,
• sāpes muskuļos,
• sāpes urinācijas laikā.

• Uz dzimumorgāniem parādās apsārtums, pietūkums, bet pēc tam pūslīšveida izsitumi uz abām lielajām kaunuma lūpām, dzimumlocekļa, vagīnas vai starpenes. Pūslīši parasti plīst, veidojot nelielas čūliņas. Šo procesu pavada dedzinoša sajūta, izteiks sāpīgums, nieze un izsutumi.

• 50-75% inficēto novēro slimības recidīvus, kas izpaužas ar iepriekšējiem simptomiem, taču ne tik izteiktiem. Slimnieku pašsajūta nav ievērojami traucēta, novēro atsevišķus pūslīšveida izsitumus, vai to vispār nav. Slimnieki sūdzas par niezi, dedzinošu sajūtu, nelielu pietūkumu un apsārtumu dzimumorgānu apvidū.

• Sievietēm iekaisuma process izplatās uz urīnkanālu, urīnpūsli, vagīnu, 80% gadījumu arī uz dzemdi, kas var draudēt ar dzemdes kakliņa vēža attīstību. Grūtniecības laikā ar HSV  inficēta placenta var būt spontāna aborta iemesls. Inficēšanās ar HSV var izraisīt arī ieraduma abortus. Augļa inficēšanās ar HSV agrīnā grūtniecības periodā var izraisīt augļa bojā eju vai tā attīstības patoloģijas, bet vēlīnā grūtniecības laikā var beigties dažādi – no smagas saslimšanas līdz vesela bērna piedzimšanai.

• Vīriešiem dzimumorgānu bojājuma gadījumā iekaisums izplatās uz urīnkanālu, urīnpūsli, prostatu, sēkliniekiem.

• HSV  var bojāt arī acis (viens no biežākajiem akluma cēloņiem radzenes saduļķošanās dēļ),  nervu sistēmu, iekšējos orgānus.

Ārstēšana

• Herpes infekcija jeb tā sauktā aukstumpumpa vairākumā gadījumu pāriet pati. Tā nav bīstama, ja vien nerodas komplikācijas, taču parasti ir nepatīkama un kaitinoša. Tomēr, ja nepieciešama ārstēšana, izmanto antivirālos līdzekļus. Visbiežāk tas ir aciklovirs tabletēs vai krēms, kas kuram šķiet piemērotāks.

• Antivirālos līdzekļus var lietot cilvēki, kuru imūnā reakcija ir nomākta un nespēj organismu pasargāt no slimības. Šie medikamenti nāk par labu arī veseliem cilvēkiem, ja aukstumpumpa bieži atkārtojas. – Šajos gadījumos labāk lietot aciklovira krēmu.

• Ja herpes infekcija piemeklē pirmoreiz vai slimības gaita ir vidēji smaga vai smaga, lēmums par piemērotāko terapiju jāatstāj ārsta ziņā. Ar speciālistu jākonsultējas arī tad, ja slimība tikko ir pārgājusi un atkal atkārtojas, jo nepieciešami izmeklējumi, lai noteiktu cēloņus un tos pēc iespējas ātrāk novērstu.

• Lietojot antivirālos līdzekļus, ārstēšana jāuzsāk, cik vien drīz tas iespējams, ideālā gadījumā – jau pirmajā vai otrajā slimības dienā. Pētījumos pierādīts, ka šīs zāles slimības ilgumu samazina par vienu dienu.

• Ja cilvēks ar herpes vīrusu ir inficējies kaut vai vienreiz mūžā, to iznīcināt gandrīz nav iespējams. Organisma imūnsistēma gan spēj vīrusu noturēt neaktīvā stāvoklī nervu šūnās, kamēr aizsargspējas netiek novājinātas.

• Herpes infekcijas riska faktori ir liels ultravioleto staru iedarbības laiks, augšējo elpceļu infekcijas, drudzis, traumas, mēnešreizes, novājināta imunitāte, kortikosteroīdu medikamenti, radiācija, ķirurģiskas operācijas un psiholoģisks stress.