Himenolepidoze

• Invāzijas slimība, ko ierosina pundurlentenis (hymenolepis nana), ļoti reti arī žurku lentenis (h. Diminuta), viena no helmintozēm.

• Pundurlentenis (garums 2 — 3 cm) ir tipisks bērnu parazīts, pieaugušiem mēdz būt reti, parazitē tievajā zarnā, Tas sastāv no daudziem (līdz 200) sīkiem posmiem — proglotīdiem, attīstās bez starpsaimnieka, viss attīstības cikls noris cilvēka organismā.

Cēlonis

• Ar pundurlenteni invadējas, norijot tā olas, kas ārējā vidē izdalās kopā ar invadētā cilvēka Izkārnījumiem. Pēc invadēšanās cilvēka zarnās no olas izšķiļas kāpurs, kas ieurbjas zarnu bārkstiņās, kur veidojas finnai līdzīga kāpurstadija — cisticerkoīds, kad tas nobriedis, zarnu bārkstiņa atmirst, nokrīt no zarnas sienas un zarnas dobumā izšķīst.

• Cisticerkoīds ar galviņu nostiprinās zarnu gļotādā un attīstās par pieaugušu lenteni. Nobriedušos parazīta posmos ir ļoti daudz olu, kas atbrīvojas, posmiem sairstot, un tūlīt spējīgas invadēt, dažreiz attīstības cikls sākas no jauna turpat organismā, olām nenokļūstot ārējā vidē, reizēm pundurlenteņi viena cilvēka organismā parazitē 10 un vairāk gadu.

Simptomi

• Lenteņu skaits var būt ļoti liels, intensīvas invāzijas gadījumā rodas plaši zarnu gļotādas bojājumi, izveidojas iekaisuma perēkļi, kam seko funkciju traucējumi.

• Ir sāpes vēderā,
• caureja,
• slikta dūša,
• vemšana,
• nereti galvassāpes,
• reibonis,
• viegla histērija,
• epileptiskas lēkmes.

• Himenolepidoze paildzina dizentēriju, bez tam tā bieži sastopama kopā ar zarnu lambliozi.

Ārstēšana

• Himenolepidozi diagnoscē pēc parazīta olām, ko viegli atrast invadētā cilvēka Izkārnījumos ar parastām izmeklēšanas metodēm. Ārstē galvenokārt ar medikamentiem. Ieteicami dzelzs preparāti, zivju eļļa, glikoze, kā arī daudzpusīgs uzturs, kurā pietiekami daudz gaļas.

Profilakse

• Ievērot personisko higiēnu. Invadētie bērni (sevišķi pirmsskolas izglītības iestādēs) jānošķir no citiem, to trauki un veļa jāmazgā atsevišķi.