Hiperaktivitāte

• Hiperaktivitāti raksturo nemitīgs kustīgums.

Cēlonis

Ir grūti noteikt vienu konkrētu iemeslu, kāpēc bērns ir atšķirīgāks par citiem. Izšķir dažus biežākos slimības ierosinātājus:

• ģenētiskā pārmantojamība – nav pierādīts konkrēts gēns, bet šo slimību pārmantos;
• dažādi iemesli grūtniecības laikā – mātes slimība (cukura diabēts, preeklampsija), kaitīgie ieradumi, aborta draudi, stress un dažādi citi grūtniecības traucējumi;
• pārtikas alerģijas un toksiskās vielas, to var veicināt pārtikas krāsvielas: E 104; E110; E122; E124; E102; E129, nātrija–benzoāts, svins.

Simptomi

• Bērna uzvedībā novērojama impulsīva rīcība un agresija, bērns mēdz būt izklaidīgs, un viņam ir grūtības koncentrēties. Šādi bērni piesaista sev uzmanību un mēdz radīt trauksmi arī klātesošajos, tajā skaitā skolasbiedros. Šāda uzvedība rada grūtības koncentrēties un var veicināt mācīšanās traucējumus. Hiperaktivitāte var būt arī simptoms kādai citai slimībai. Tāpēc ļoti nozīmīga ir ārstēšana. Iespējas ir dažādas.

• Diagnozi hiperaktivitātei nenosaka pēc vecāku vai skolotāja sūdzībām. Ir īpaši diagnostiskie kritēriji, kuros ietilpst anamnēze, psiholoģiskā diagnostika, neiroloģiskā izmeklēšana, skolotāju jeb audzinātāju raksturojums par bērnu un kritēriju anketa. Kad bērns sasniedzis 5 – 6 gadu vecumu, var lemt par ārstēšanu.

Ārstēšana

• Medikamentozā ārstēšana ir tikai viens no ārstēšanas veidiem. Piemērotākos medikamentus ieteiks ārsts. Paralēli noteikti jābūt sakārtotai apkārtējai videi – bērnam ir jābūt stingram dienas režīmam ar konkrētu gulētiešanas un mošanās laiku. Tāpat arī ēdienreižu laikiem. Ieteicami regulāri sporta treniņi. Lai nepieaugtu konflikti ar vienaudžiem, iesaku izvēlēties individuālos sporta veidus. Kad bērns mācās vai ar viņu runā vecāki, ieteicams izslēgt televizoru un citas ierīces, kas var novērst uzmanību. Ģimenei bērnam ir jānosaka noteikti uzvedības rāmji.

• Papildus medikamentozai ārstēšanai un noteiktajai disciplīnai, hiperaktīvu bērnu ārstēšanā var izmantot kādu no cita veida terapijām.

Smilšu terapija

• Nodarbībās bērns var veidot savu pasauli smilšu laukumā, ko viņš neizsaka ar vārdiem, uzvedību, vēlmēm. Haotiskās domas it kā neapzināti sakārtojas. Palīdz atbrīvoties no sasprindzinājuma.

Mūzikas terapija

• Palīdz attīstīt valodas, ritma, kustību koordinācijas attīstību, trenē uzmanību.

Reiterterapija (terapeita pienākumus veic speciāli apmācīts zirgs) un kanisterapija (terapeita pienākumus veic speciāli apmācīts suns)

• Nomierina, mazina uzbudinājumu, uzlabo bērna uzvedību un psiholoģisko stāvokli. Papildus dzīvnieku pozitīvajai ietekmei uz cilvēku bērns pietiekami daudz laika pavada svaigā gaisā.

Geštaltterapija

• Viens no galvenajiem uzsvariem – šeit un tagad! Palīdz nemiera, pārliekas aktivitātes uzvedībā mazināšanā.

Ģimenes psihoterapija

• Uzsvaru liek nevis uz vienu ģimenes locekli, bet gan visiem vienādi – konkrēto problēmu skata ģimenes kontekstā.

Trīs ieteikumi skolēniem:

• sēdēt pirmajā rindā, lai būtu skolotāju uzmanības centrā;
• ieteicama klase ar mazu skolēnu skaitu;
• sekmes uzlabos individuālās nodarbības ar pedagogu.