Hiperhidroze

Hiperhidroze (paaugstināta svīšana)

  • Hiperhidroze ir pastiprināta svīšana. Svīšana ir nepieciešama, lai atvēsinātu ķermeni, taču tai nevajadzētu traucēt cilvēka iespējām sazināties un darboties. Hiperhidroze ietekmē dzīves kvalitāti. Tā var likt justies neveikli un radīt aizkaitinājumu. Tā var ietekmēt cilvēka spējas veikt ikdienas pienākumus.

Cēlonis un Simptomi

Hiperhidrozei ir trīs tipi:

  • Primāri fokāla, vispārīgi idiopātiska un sekundāri vispārīga.
  • Primāri fokāla hiperhidroze ir nopietns medicīnisks stāvoklis, kurš nav radies medikamentu lietošanas vai citas medicīniskas problēmas dēļ. Tā parādās noteiktās ķermeņa vietās, visbiežāk tā skar pēdas, plaukstas, paduses, galvu un seju. Parasti tā sākās jau bērnībā vai pusaudža gados, kad vismaz vienreiz nedēļā sāk pastiprināti svīst plaukstas un pēdas, cilvēkam esot nomodā. Šis hiperhidrozes tips var būt iedzimts.
  • Pirmais hiperhidrozes tips var ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti, traucējot darbam un sociālajām aktivitātēm. Tas liek justies neveikli un izolē cilvēkus. Tas ir psiholoģiski nomācoši un var tikt saistīts ar depresiju un nemieru. Arī fiziski novājinot, tas var radīt diskomfortu un kairināt ādu, kas var veicināt bakteriālu un sēnīšu infekciju veidošanos.
  • Vispārīga idiopātiska hiperhidroze ir nopietns medicīnisks stāvoklis, kad daudzas ķermeņa daļas svīst. Šo hiperhidrozes veidu parasti ārstē ar iekšķīgi lietojamiem medikamentiem.
  • Sekundāri vispārīgā hiperhidroze var rasties kāda medicīniska stāvokļa dēļ, piemēram, menopauzes, pārlieku aktīva vairogdziedzera, diabēta (perifērā neuropātija) vai triekas dēļ. Medikamenti (antihipertensīvie līdzekļi vai antidepresanti), fiziskās aktivitātes vai karstums var izraisīt šo hiperhidrozes tipu. Atšķirībā no pirmā hiperhidrozes tipa, šajā gadījumā svīst daudzas ķermeņa daļas un tas var notikt arī miegā. Dermatologam ir nepieciešams izmeklēt šo stāvokli, lai uzstādītu precīzu diagnozi un noteiktu piemērotu ārstēšanas metodi.

Ārstēšana

  • Ar antiperspirantiem – Pieejami ar vai bez ārsta receptes, šie ārēji lietojamie aerosoli, gēli, rullīši un losjoni samazina svīšanu. Visbiežāk sastopamā sastāvdaļa ir alumīnija hlorīda heksahidrāts. Antiperspirantus nepieciešams uzlikt uz sausas ādas, gulēt ejot, noklājot padušu zonu, un no rīta tos nepieciešams nomazgāt. Iespējams nepieciešams ar plastikas materiālu aptīt noklāto zonu.
  • Jontoforēze – lieto, lai ārstētu no plaukstu un pēdu svīšanas; šīs ārstniecības metodes ietvaros pacientam ir jāiemērc plaukstas vai pēdas seklā ar ūdeni pildītā traukā. Ar medicīniskas iekārtas palīdzību ūdenī tiek palaista vāja elektriskā strāva. Šo procesu atkārto ik pārdienas apmēram sešas līdz desmit reizes līdz svīšana samazinās. Atkārtotas ārstēšanās reizes ir nepieciešamas, lai saglabātu iegūtos rezultātus. Pacienti var veikt šo procesu arī mājās.
  • Botulīna toksīna A tips – dermatologs injicē padusēs, plaukstās vai zolēs atšķaidītu šī medikamenta koncentrātu, lai samazinātu svīšanu. Šis medikaments bloķē nervu signālu pārraidītāju (acetilholīnu) palaišanu un ir efektīva ārstniecības metode, kuras iedarbība ilgst no četriem līdz astoņiem mēnešiem. Ir nepieciešamas atkārtotas procedūras.
  • Iekšķīgi lietojami medikamenti – medikamenti (glikopirolāts un propantelīna bromīds) mazina sviedru dziedzeru darbību. Tie bloķē „holīnerģiskos” receptorus dziedzeros un citās ķermeņa vietās kā sirds un gludajos muskuļos. Var lietot arī beta blokatorus (propranolols), kas ir noderīgi, lai ārstētu stresa radītu svīšanu. Tā kā visiem medikamentiem ir iespējamie blakusefekti, ir nepieciešams izvērtēt iespējamos ieguvumus un riskus.
  • Simpatektomija – šī ķirurģiskā procedūra pārtrauc veģetatīvās nervu sistēmas signālus sviedru dziedzeriem. Viens no iespējamiem blakusefektiem ir kompensējošā svīšana – pārmērīga svīšana, kas var vēl vairāk novājināt nekā hiperhidroze. Šī blakusefekta dēļ, kas var parādīties līdz pat 80% pacientu, šo procedūru ieteicams apsvērt tikai tiem pacientiem, kas pilnībā apzinās risku un kuri ir neveiksmīgi izmēģinājuši citas ārstniecības metodes.
  • Ķirurģiska iejaukšanās – padušu sviedru dziedzerus var izņemt ar abrāzijas (skrāpēšanas), liposakcijas vai ķirurģiskās izgriešanas palīdzību. Var parādīties rētas vai kompensējošā svīšana – pārmērīga svīšana, kas var vēl vairāk novājināt nekā hiperhidroze.

Apburtais loks – erhidroze – stress – hiperhidroze.