Hipertrofija

• Audu vai orgānu palielināšanās, palielinoties šūnu apmēriem un daudzumam.

Cēlonis

• Hipertrofija var būt fizioloģiska un patoloģiska. Fizioloģiska hipertrofija novērojama, piemēram, fiziskā darba veicējiem un sportistiem, kuriem sakarā ar pastāvīgu slodzi darbā un treniņos palielinās skeleta muskuļi un sirds.

• Patoloģiskā hipertrofija ir, piemēram, sirds kreisās puses palielināšanās, ja traucēta asinsrite aortā vai sirds labās puses palielināšanās, ja traucēta asinsrite plaušās. Ja viens no pāra orgāniem, piem., niere, olnīca, plauša iet bojā vai tiek izoperēts, palikušais orgāns hipertrofējoties kompensē trūkstošā orgāna funkciju (aizstājēja jeb vikārā hipertrofija).

• Visos minētajos gadījumos, kuru pamatā ir pastiprināta funkcionālā slodze, hipertrofijai ir kompensatoriska nozīme (darba jeb kompensatoriska hipertrofija). Hipertrofija var izveidoties arī sakarā ar nervu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumiem, piemēram, hipofīzes darbības traucējumi rada akromegāliju, pseidohipertrofijas gadījumā audu vai orgānu palielināšanās notiek, savairojoties saistaudiem, visbiežāk taukaudiem.