Hipotensija
- Visbiežāk ar hipotensiju saprot arteriālā spiediena pazemināšanos.
Cēlonis
- Arteriālais spiediens atkarīgs no vecuma (jauniem cilvēkiem tas ir zemāks), no ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem (cilvēkiem, kas dzīvo tropu un subtropu joslā, asinsspiediens ir zemāks). Latvijas apstākļos par hipotensiju runā tad, ja sistoliskais (maksimālais) spiediens ir zemāks par 105 — 100 mm hg un diastoliskais (minimālais) spiediens zemāks par 65 — 60 mm hg.
- Hipotensija var būt gadiem ilgi un pat visu mūžu cilvēkiem, kas strādā smagu fizisku darbu, sportistiem, baletdejotājiem u.c. ja pašsajūta ir laba, darbaspējas nav traucētas un nekādu citu pārmaiņu nav, šādu hipotensiju sauc par fizioloģisku hipotensiju un tai nav nepieciešama nekāda ārstēšana.
Simptomi
- Ja hipotensija saistīta ar orgānu un sistēmu funkciju traucējumiem, to sauc par patoloģisku hipotensiju. Patoloģiska hipotensija var sākties pēkšņi (akūta hipotensija) ar nespēku, nobālēšanu, aukstiem sviedriem, pulsa paātrināšanos, ģīboni, šoku.
- Akūtā hipotensija rodas pēc stipras asiņošanas, smagas traumas, miokarda infarkta un citiem patoloģiskiem stāvokļiem. Biežāk sastopama hroniska hipotensija, kas var būt simptoms dažādām slimībām — tbc, čūlas slimībai, anēmijai, iekšējās sekrēcijas dziedzeru slimībām, tā ir simptomātiska hipotensija.
- Ja cilvēkam nav nekādas citas slimības, hipotensija var būt galvenais simptoms, kas izraisa dažādus funkcionālos traucējumus. Tādā gadījumā runā par primāro hipotensiju (hipotonisko slimību). Šādiem slimniekiem ir slikta pašsajūta, nespēks, galvassāpes, reibonis, ģībonis, nepatīkamas sajūtas sirds apvidū. Primārā hipotensija biežāk sastopama jauniem cilvēkiem (18 — 30 gadu vecumā).
Ārstēšana
- Akūtās hipotensijas un simptomātiskās hipotensijas gadījumā jāārstē pamatslimība. Primārās hipotensijas gadījumā nepieciešams pareizs darba un atpūtas režīms, pilnvērtīgs uzturs, sistemātiska nodarbošanās ar fizkultūru, ūdens procedūras.