HIV/ AIDS

• Latvijā HIV infekcija plaši izplatīta injicējamo narkotiku lietotāju vidū (kopīgu injicēšanas piederumu lietošanas rezultātā). Seksuālās transmisijas ceļā tā var tikt nodota dzimumpartneriem.

• HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Iekļuvis cilvēka organismā, tas pakāpeniski iznīcina imūno sistēmu, un organisms pakāpeniski zaudē spēju pretoties slimību izraisītājiem.

• AIDS – iegūts imūndeficīta sindroms – ir HIV infekcijas gala stadija, kad imunitāte ir novājināta un organisms vairs nespēj pretoties slimību izraisītājiem. Slimības izpausmes ir atkarīgas no pavadošajām slimībām.

HIV izplatās:

• ar asiņu starpniecību (piemēram, lietojot kopīgas šļirces, adatas, tetovēšanas
• piederumus);
• seksuālās transmisijas ceļā (dzimumkontaktos);
• vertikālās transmisijas ceļā (no inficētas grūtnieces auglim).

• Sadzīves kontaktu ceļā un no kukaiņu vai dzīvnieku kodumiem ar HIV inficēties nevar.

• Kopīgu injicēšanas piederumu lietošana ir saistīta ar augstu HIV inficēšanās risku, tādēļ Latvijā HIV infekcija ir plaši izplatīta tieši injicējamo narkotiku lietotāju vidū, tomēr pēdējo gadu laikā inficēšanās ar HIV aizvien biežāk notiek seksuālu kontaktu ceļā.

HIV tests

• HIV infekcijai nav specifisku pazīmju. Pirmās slimības izpausmes var būt saistītas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, sāpēm kaklā, izsitumiem uz ādas, palielinātām aknām un liesu. HIV infekciju diagnosticē laboratoriski un klīniski.

• HIV tests ir asiņu pārbaude, lai noskaidrotu, vai cilvēks ir inficēts ar HIV. Testa obligāta sastāvdaļa ir pirmstesta un pēctesta konsultācijas, kuru laikā pacients un ārsts pārrunā ar HIV/AIDS saistītos jautājumus.

• Izmeklēšana HIV infekcijas diagnostikai ir brīvprātīga un veicama tikai ar izmeklējamās personas apzinātu piekrišanu.

Izmeklēšana uz HIV var notikt:

• pēc pašas personas lūguma (ja bijusi iespēja inficēties vai pārbaudes nepieciešamību nosaka normatīvie akti, piemēram, izbraukšanai uz ārzemēm, adopcijas gadījumā);

• pēc ārsta ierosinājuma (bet tikai ar personas apzinātu piekrišanu); ārstam ir pienākums ieteikt HIV testu grūtniecēm un pacientiem, kuru veselības stāvoklis liecina par iespējamu inficēšanos, kā arī cilvēkiem, kuru pašu rīcība pakļauj tos augstam riskam inficēties ar HIV (injicējamo narkotiku lietotājiem, personām, kuras nodarbojas ar prostitūciju, vīriešiem, kuriem ir sekss ar vīriešiem).

• Uz HIV klātbūtni tiek pārbaudīti arī visi donoru biomateriāli (audi, orgāni, dzimumšūnas).

• HIV infekcijas sākumposmā (1,5 – 6 mēnešus pēc vīrusa iekļūšanas organismā) ir tā saucamais loga periods, kura laikā HIV testa rezultāts var būt negatīvs.

Ārstēšana

• HIV infekcija nav pilnībā uzveicama.
• Specifiskās ārstēšanas – antiretrovirālās terapijas – rezultātā tiek aizkavēta HIV vairošanās organismā, līdz ar to uzlabojot kopējo veselības stāvokli, dodot iespēju inficētajam cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un samazinot iespēju, ka inficētā persona saslims ar AIDS stadijai raksturīgajām slimībām.

• Latvijā antiretrovirālo terapiju nozīmē SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas” stacionāra „Latvijas Infektoloģijas centrs” speciālisti. To apmaksā no valsts budžeta līdzekļiem.

• Laiks no inficēšanās brīža līdz AIDS stadijas attīstībai katram ir individuāls, bet vidēji no 7 līdz 10 gadiem. Šī perioda ilgums ir atkarīgs no organisma imūnās sistēmas stāvokļa pirms inficēšanās, vīrusa tipa un agresivitātes, savlaicīgas pretvīrusu terapijas uzsākšanas, kā arī citu infekciju, piemēram, sifilisa vai vīrushepatīta klātbūtnes. AIDS stadijas attīstību veicina arī narkotiku lietošana.

• Nav specifiskas profilakses (vakcīnas) pret HIV! Tomēr HIV inficētajiem cilvēkiem ir svarīgi vakcinēties gan pret A hepatītu, gan B hepatītu, lai novērstu kombinētu infekciju un attālinātu AIDS stadijas iestāšanos.