Holelitiāze (žultsakmeņu slimība)
- Slimība, kam raksturīga akmeņu veidošanās žults izvadceļos. Akmeņi žultspūslī un žultsvados rodas, ja nogulsnējas vai izkristalizējas žults galvenās sastāvdaļas.
- Žultsakmeņi var būt homogēni jeb viendabīgi (holesterīna, bilirubīna, kalcija, retāk olbaltumvielu akmeņi) un heterogēni jeb jaukti. Ar žultsakmeņu slimību biežāk slimo sievietes.
Cēlonis
- Galvenais cēlonis ir holesterīna maiņas traucējumi (palielinās holesterīna daudzums asinīs un žultī), ko veicina iedzimta nosliece un pārāk liela uztura enerģētiskā vērtība (piemēram, daudz treknas gaļas, šokolāde, sviests), kā arī mazkustīgs dzīves veids. Svarīga nozīme ir arī žultspūšļa un žultsvadu motorikas traucējumiem.
Simptomi
- Žultsakmeņu slimība uzliesmo, ja akmeņi žultspūslī vai žultsvados pārvietojas, ja žultsakmeņu slimībai pievienojas infekcija (angīna, gripa u.c). Žultsakmeņu slimības uzliesmojums parasti sākas 3 — 4 stundā pēc ēšanas, sevišķi pēc trekna ēdiena, biežāk naktīs.
- Labajā paribē ir stipras sāpes, kas izstaro uz labo plecu un lāpstiņu. Cenzdamies mazināt sāpes, slimnieks nepārtraukti maina stāvokli. Sāpju lēkmes ilgst 6 — 12 stundas, dažos gadījumos pat vairākas diennaktis. Ja akmens aizsprosto žultsvadus, var kļūt dzelteni acu āboli un āda (mehāniski dzeltē). Taustot aknas ir ļoti sāpīgas, it īpaši žultspūšļa apvidus. Vienlaikus palielinās žultspūslis. Parasti ir arī paaugstināta t° (38,5 — 40°) un drebuļi.
- Veciem cilvēkiem lēkmju laikā t° var būt normāla vai nedaudz paaugstināta. Raksturīga žultsakmeņu slimība pazīme ir mokoša vemšana, sākumā atvemj kuņģa saturu, pēc tam žulti. Lēkmes var neatkārtoties gadiem vai atkārtoties ļoti bieži. Dažreiz žultsakmeņu slimība noris bez jebkādiem simptomiem.
Ārstēšana
- Lēkmju profilaksē vislielākā nozīme ir pareizam uzturam, kas atbilst vecumam un fiziskai slodzei. Ilgstoši jāievēro diēta, kas kavē žults sastrēguma veidošanos, veicina žults atdalīšanos un normalizē zarnu darbību. Jāēd noteiktā laikā 4 — 5 reizes dienā. Jāuzņem pilnvērtīgas olbaltumvielas (piemēram, liesa gaļa), jo tas veicina žultsskābju un žults pavairošanos, kas savukārt novērš holesterīna izkristalizēšanos. Nedrīkst lietot stipri saceptus un žāvētus produktus, svaigus mīklas izstrādājumus, dzīvnieku taukus. Ieteicamas augu eļļas, nevārīti dārzeņi un augļi. Liela nozīme ir ārstnieciskai fizkultūrai.
- Lēkmes laikā sāpes mazina pretsāpju līdzekļi, pilnīgs miers, sildīšana aknu apvidū, siltas un karstas peldes. Infekcijas gadījumā izmanto arī antibiotikas. Lieto fizioterapijas procedūras.
- Ieteicama ārstēšanās kūrortā, kur galvenie iedarbības faktori ir minerālūdeņi, to peldes un dūnu terapija. Ķirurģiska ārstēšana nepieciešama tad, ja lēkmes atkārtojas, kaut gan slimnieks saņēmis sistemātisku, kompleksu medikamentozu ārstēšanu, kā arī tad, ja slimnieks pēc lēkmes ir dzeltens vai cieš blakusorgāni — aknas vai aizkuņģa dziedzeris.