<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Holesterīns

Holesterīns

  • Dažu lipīdu sastāvdaļa, balta, kristāliska viela, ūdenī nešķīst, šķīst organiskos šķīdinātājos, atrodas visās dzīvnieku un cilvēku organisma šūnās, kā arī asins plazmā (150 — 250 mg% ).
  • Visvairāk holesterīns ir virsnierēs, aknās, smadzenēs, daudz holesterīns ir olas dzeltenumā. Organismā holesterīns sintezējas galvenokārt aknās no etiķskābes (savienojumā ar kofermentu holesterīns), kura savukārt veidojas tauku, kā arī ogļhidrātu un olbaltumvielu noārdīšanās procesā.
  • Holesterīns sintēzi ietekmē dažādi faktori — arī tā daudzums, ko organisms saņem ar uzturu (ar dzīvnieku izcelsmes produktiem). Holesterīns ir šūnas membrānu sastāvdaļa, no holesterīns organismā veidojas žultsskābes, virsnieru garozas hormoni, dzimumhormoni, kā ari d3 vitamīns, provitamīns, kas ultravioletā starojuma ietekmē pārvēršas d3 vitamīnā.
  • Ja traucēta holesterīns maiņa, holesterīns un tā atvasinājumi izgulsnējas asinsvadu sienās (raksturīgi aterosklerozei). Pastiprināta holesterīns sintēze bieži novērojama cukura diabēta slimniekiem, žultsakmeņu slimības gadījumā holesterīns izdalās no žults kristālu veidā (rodas žultsakmeņi).