Ienāši

• Infekcijas slimība, ar ko slimo dzīvnieki (zirgi, ēzeļi), bet var inficēties arī cilvēki.

Cēlonis

• Ierosinātājs ir mikroorganisms Actinobacillus mallei, kas apkārtējā vidē ir samērā neizturīgs. Cilvēki inficējas pēc biežas saskares ar slimiem dzīvniekiem (galvenokārt zirgiem), to izdalījumiem vai jēlu gaļu. Visbiežāk saslimst veterinārie darbinieki, zirgkopji.

Simptomi

• Ienāšu ierosinātāji iekļūst organismā caur bojātu ādu vai gļotādu. Infekcijas iekļūšanas vietās izveidojas mezgliņš, pēc tam ar strutām pildīts pūslītis (pustula). Ierosinātājam vairojoties, tas ar asinīm izplatās pa visu organismu, ādā un iekšējos orgānos izveidojas specifiski mezgliņi un abscesi kā rezultātā veidojas akūtā slimības forma. Ja mikroorganisms ilgstoši aizkavējas limfmezglos un tur tiek novājināts, attīstās hroniskā ienāšu forma.

Akūtajai ienāšu formai raksturīgs straujš slimības sākums pēc 2 — 5 dienu ilga inkubācijas perioda — temperatūra līdz 39° un augstāka, vispārējas intoksikācijas pazīmes:

• nespēks,
• ēstgribas trūkums,
• sāpes muskuļos;
• vēlāk pievienojas sāpes locītavās, tās uztūkst.

• Infekcijas iekļūšanas vietā izveidojas tumšsarkani, blīvi izsitumi (papūlas) ar apsārtumu gar malām, pēc tam pustulas ar asiņainām strutām un beidzot Čūla ar vietēju limfmezglu un limfvadu iekaisumu. Ja laikus netiek sniegta medicīniskā palīdzība, slimnieks var aiziet bojā.

• Hroniskajai ienāšu formai atkarībā no procesa lokalizācijas ir 3 veidi — ādas, plaušu un deguna ienāši. Hroniska slimība ilgst gadiem, reizēm saasinoties.

Ārstēšana

• Ārstē ar sulfanilamīdu preparātiem, antibiotikām, imūnterapiju.

Profilakse

• Katru gadu visus zirgus speciāli pārbauda. Dzīvniekus, kas slimo ar ienāšiem, likvidē un to līķus iznīcina. Telpas un dzīvnieku kopšanas inventāru dezinficē. Kopjot dzīvniekus, stingri jāievēro higiēnas noteikumi (speciāli apģērbi, dezinfekcija).