Iesnas (latīņu-Rhinitis)

• Iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums.

• Iesnas var būt akūtas un hroniskas, īpaši nošķir vēl alerģiskās iesnas, vazomotoriskās jeb neirogēnās iesnas un ozēnu (smakojošās iesnas).

Cēlonis

• Akūto iesnu cēlonis ir galvenokārt vīrusi, retāk streptokoki, stafilokoki, pneimokoki un cits veicinošs faktors — saaukstēšanās.

• Hronisko iesnu cēlonis ir neizārstētas akūtās iesnas, pastāvīgi mehāniski, ķīmiski vai termiski kairinātāji, deguna un deguna blakusdobumu slimības (piemēram, deguna starpsienas izliekums), adenoīdi, alkohola lietošana, smēķēšana, dažādas iekšējo orgānu (plaušu, nieru u.c.), kā arī sirds un asinsvadu slimības.

• Alerģiskas iesnas parasti rodas cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām. Alerģiskās iesnas ir lēkmjveidīgas, ar ūdeņainiem izdalījumiem, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu caur degunu.

• Vazomotorisko jeb neirogēno iesnu pamatā ir organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz temperatūra vai laikapstākļu maiņu, pat garastāvokļa maiņu. Tās izpaužas lēkmjveidīgi, lēkmes laikā deguna gļotāda zilgana, tūskaina.

Simptomi

• Sākumstadijai raksturīga sausuma, karstuma, spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana, asarošana, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas traucējumi, balss tembra maiņa. Vēlāk no deguna izdalās ļoti daudz ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma, bet pašsajūta uzlabojas. Slimības beigu posmā izdalījumu daudzums samazinās un tie kļūst strutaini. Iesnas parasti ilgst 7—10 dienas.

• Akūtās iesnas sevišķi bīstamas zīdaiņiem, jo traucē zīšanu, kā arī var izraisīt vidusauss iekaisumu; infekcija var izplatīties arī uz balseni, bronhiem, plaušām.

• Hroniskās iesnas iedala vienkāršajās jeb katarālajās, hipertrofiskajās jeb hiperplastiskajās (raksturīga deguna gļotādas sabiezēšana) un atrofiskajās (deguna gļotāda kļūst plāna). Hroniskajām iesnām raksturīgi pastāvīgi izdalījumi no deguna, apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas un dzirdes traucējumi.

• Alerģiskās iesnas izraisa dažādas ieelpotās vielas (putekļi, medikamenti u.c.).

• Vazomotoriskās jeb neirogēnās iesnas biežāk mēdz būt cilvēkiem ar nestabilu nervu sistēmu.

Ārstēšana

• Akūto iesnu ārstēšanai sākumā lieto sviedrēšanās vai temperatūras pazemināšanas līdzekļus, kā arī karstas kāju peldes, sinepju plāksterus uz pēdām, deguna pilienus. Komplikāciju gadījumā sazināties ar ārstu. Profilaksei galvenais ir norūdīšanās.

• Hronisko iesnu diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts. Ārstēšana atkarīga no hroniskās iesnu formas un ir dažāda — medikamentoza, pusķirurģiska (piemēram, gļotādas piededzināšana) vai ķirurģiska.

• Alerģisko iesnu ārstēšana, ja ir zināms alergēns, var pamazināt organisma jutību, izmantojot no alergēna pagatavotu ekstraktu. Ja alergēns nav zināms, organisma pārmērīgo jutību novērš ar dažādiem medikamentiem.

• Vazomotoriskās jeb neirogēnās iesnas ārstē, nostiprinot nervu sistēmu.