Imbecilitāte
- Izteikta psihiskās attīstības atpalicība, piedzimtas vai agrā bērnībā iegūtas plānprātības — oligofrēnijas vidējā pakāpe.
Simptomi
- Imbecilam cilvēkam ir mazs vārdu krājums, neskaidra runa, emocionālās reakcijas labāk attīstītas nekā smagākajā oligofrēnijas pakāpē — idiotijā (ir pateicības un kauna jūtas, slimnieks pieķeras tuviniekiem un cilvēkiem, kuri pret viņu labi izturas).
- Imbecilie spēj apgūt pašapkalpošanās prasmes, vienkāršāku fizisko darbu, tomēr viņu praktiskā darbība ir automātiska, šabloniska. Ja Imbeciliem mainās dzīves un darba apstākļi, rodas apjukums, nedrošība, grūtības pierast pie pārmaiņām, slimnieki nav spējīgi dzīvot patstāvīgi, viņi ir viegli ietekmējami, sevišķi ātri pakļaujas sliktiem paraugiem un padomiem.