<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Infekcijas perēkļi dabā

Infekcijas perēkļi dabā

  • Evolūcijas procesa bez cilvēka līdzdalības izveidojušās īpašas vietas ar samērā vienveidīgām klimatiskajām un ģeogrāfiskajām īpatnībām, kas nodrošina dažu infekciju slimību ierosu pārnešanu no viena dzīvnieka uz citu ar asinssūcēju bezmugurkaulnieku (kukaiņu, ērču) starpniecību.
  • Augu un dzīvnieku kopai, kas apdzīvo šo vietu, — biocenozei — raksturīgas noteiktas infekcijas slimības.

Infekcijas perēkļiem dabā ir šādi komponenti:

  • slimības ieros, (vīrusi, baktērijas, riketsijas u.c.),
  • inficēti savvaļas dzīvnieki (ierosi donori).
  • Ierosa pārnēsātāji (odi, moskīti, blusas, ērces u.c.)
  • uzņēmīgi dzīvnieki (ierosi recipienti).
  • Infekcijas perēklī dzīvojošie dzīvnieki spēj uzņemt, ilgstoši uzglabāt un izplatīt dabā noteiktas infekcijas slimības ierosu, tā veicinot slimības cirkulāciju. Ja perēklī iekļūst cilvēks, kam nav imunitātes pret attiecīgo slimību, un tam iekož inficēts kukainis vai ērce, cilvēks var saslimt, un tādējādi infekcijas perēklis dabā tiek atklāts, ja cilvēks tādā perēklī nenonāk, tas ilgi paliek neatklātā, potenciālā stāvoklī.
  • Infekcijas perēkļu izplatības robežas dabā atkarīgas no pārnēsāja bioloģiskajām īpatnībām. Lidojošie asinssūcēji kukaiņi (odi, moskīti) var aizlidot no perēkļa 1,5 — 2 km attālumā, tā paplašinot infekcijas perēkļa robežas. Slimības ar infekcijas perēkļiem dabā pieskaitāmas pie antropozoonozēm, pēc pārnešanas veida tās ir transmisīvās infekcijas slimības.

Infekcijas perēkļi dabā konstatēti šādām slimībām:

  • ērču encefalītam,
  • japānas encefalītam,
  • ērču spirohetozei,
  • mērim,
  • tularēmijai,
  • toksoplazmozei,
  • leptospirozei,
  • ādas leišmaniozei,
  • dzeltenajam drudzim,
  • malārijai.
  • Latvijā konstatēti ērču encefalīta infekcijas perēkļi (Rīgas, Limbažu, Ogres, Cēsu, Talsu rajonā). Slimībām ar infekcijas perēkļiem dabā ir sezonāls raksturs, tas saistīts ar pārnēsāja aktivācijas periodu (piemēram, saslimšana ar ērču encefalītu sākas pavasarī, kad pēc ziemas guļas aktivējas ērces), pēc pārslimošanas veidojas stabila imunitāte (izņemot malāriju).

Profilakse

  • Profilakses pasākumi atkarīgi no tā, cik ilgi cilvēks uzturas infekcijas perēklī, ja uzturēšanās ir neilga (ekskursija, medības, sēņošana, ogošana utt.), jālieto individuālie aizsargtērpi, repelenti (ķīmiski preparāti, kas atbaida kukaiņus), pēc tam jāveic vispārēja ķermeņa apskate, ja nepieciešama ilgāka uzturēšanās infekcijas perēklī (ceļu būvēšana, arheoloģiskie darbi, meža ciršana), veic vakcināciju. Daudzos gadījumos infekcijas perēkļus likvidē cilvēku saimnieciskā darbība, piemēram, purvu nosusināšana samazina malārijodu daudzumu. Pētot infekcijas perēkļu sakarību ar dabas apstākļiem, var iepriekš paredzēt vēl neatklātos infekcijas perēkļus dabā.