Infekcijas slimības

• Patogēno mikroorganismu (baktēriju, riketsiju, sēņu, vīrusu) un makroorganisma (cilvēka vai dzīvnieka) mijiedarbības (infekcijas) izpausmes veids.

• Ar terminu «infekcija» apzīmē arī inficēšanos un infekcijas slimības ierosu, mikroorganismu un makroorganisma savstarpējās attieksmes var izpausties ne vien slimības veidā, bet arī baktēriju nēsāšanā vai vīrusu nēsāšanā.

• Slimības, kuras izraisa parazītiskie vienšūņi, ērces, helminti u.c. parazīti, sauc par invāzijas slimībām.

• Infekcijas slimības, kas sastopamas tikai cilvēkiem, sauc par antroponozēm, bet dzīvnieku slimības, ar kurām var inficēties cilvēki — par antropozoonozēm.

• Atkarībā no mikrobu daudzuma, to spējas ierosināt slimību (patogenitātes un virulences), kā arī no cilvēka organisma uzņēmības un pretestības infekcijas slimības var norisēt dažādās formās, slēptā jeb bezsimptomu formā (latentā infekcija), klīniski maz izteiktā un izteiktā formā.

• Pēc slimības smaguma pakāpes infekcijas slimības var būt smagas, vidēji smagas un vieglas. Infekcijas slimības var ierosināt viens mikroorganismu veids (vienkāršā infekcija vai vairāki (jauktā infekcija.

• Infekcijas process sākas no brīža, kad ieros Iekļuvis cilvēka organismā, mikroorganismu dzīvības norises un vairošanās stimulē organisma aizsargmehānismus, izstrādājas antivielas, veidojas alerģija, attīstās imunitāte.

• Vairākums infekcijas slimības ir lipīgas, tām ir cikliska gaita, un pēc pārslimošanas cilvēks kļūst neuzņēmīgs (imūns). Infekcijas slimību klīniskā Gaita ir atkarīga no tā, kā ieros cirkulē cilvēka organismā, un no imunitātes rašanās likumsakarībām.

• Ja no ierosa Iekļūšanas līdz imunitātes izveidošanās brīdim paiet stingri noteikti slimības periodi un slimība beidzas ar atbrīvošanos no ierosa, infekcijas slimības ir akūta (izsitumu tīfs, tularēmija, mēris, holera), Tā ilgst līdz 1 – 1/2 mēnešus.

• Dažreiz imunitāte rodas tikai tad, ja mikroorganisms atkārtoti saskaras ar imunitāti veidojošām šūnām — infekcijas slimībai ir atsevišķi uzliesmojumi (recidīvi), tās ir subakūtās infekcijas slimības (dizentērija, bruceloze).

• Ir arī tādas slimības, kuru pārslimošana nerada imunitāti, — hroniskās infekcijas slimības (tbc, sifiliss, aktinomikoze, lepra), atkārtota inf..ēšanās ar tām nav iespējama tik ilgi, kamēr ieros atrodas cilvēka organismā, dažreiz slims cilvēks var inficēties ar to pašu vai citu ierosu (superinfekcija), tas var arī atkārtoti inficēties pēc jau pārciestas infekcijas slimības (reinfekcija).

• Slimības ieros var atrasties cilvēka organismā neaktīvā stāvoklī, nelabvēlīgos apstākļos (organisma pārgurums, atdzišana, nepietiekams uzturs) var atklāties to patogēnās īpašības un cilvēks saslimst (autoinfekcija).

Infekcijas slimības klīniskajā gaitā izšķir vairākus periodus:

• inkubācijas periods — no inficēšanās līdz pirmajām slimības pazīmēm;
• slimības priekšvēstnešu jeb prodromālais periods vairākumam infekciju slimībām ir vienāds (galvassāpes, paaugstināta t°, nogurums);
• slimības galvenais parādību periods — ierosam intensīvi vairojoties, notiek organisma intoksikācija un parādās attiecīgajai infekcijas slimības raksturīgie simptomi;

• slimības parādību norimšanas periods, kas pakāpeniski pāriet atveseļošanās jeb rekonvalescences periodā. Pēc inficēšanās primārās lokalizācijas un inficēšanās mehānisma infekcijas slimības iedala 4 grupās.

Cēlonis

• Elpošanas ceļu infekcijas slimības — ieros lokalizējas elpošanas orgānos (bakas, gripa). Inficēšanās notiek pa gaisu ar pilieniem vai putekļiem (pilieninfekcija, putekļinfekcija), vairākums no tām rada imunitāti, tāpēc svarīgākais profilaktiskais pasākums ir aizsargpotēšana (vakcinācija).

• Zarnu infekcijas slimības — ieros lokalizējas zarnu gļotādā un izdalās ar izkārnījumiem (dizentērija, vēdertīfs, holera, salmonelozes, bruceloze), Inficēšanās notiek ar inficētu ūdeni, pārtikas produktiem, rokām, liela nozīme ir mušām kā ierosa pārnēsātājām. Profilaksē svarīga ir slimnieka izolācija, dezinfekcija, vispārīgi sanitārie un higiēnas pasākumi, personiskā higiēna.

• Asins infekcijas slimības — ieros lokalizējas asinīs, retāk infekcijas avots ir cilvēks (malārija, izsitumu tīfs, atguļas tīfs), bet visbiežāk cilvēks Inficējas no dzīvniekiem (mēris, tularēmija, riketsiozes, leišmanioze). Asins infekcijas slimības pārnēsā asinssūcēji parazīti (slimību ierosinātāju pārnēsāji), tāpēc šīs infekcijas slimības sauc arī par transmisīvām infekcijas slimībām, vairākums no tām sastopamas stingri noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos, kur dzīvo inficētie dzīvnieki (infekcijas perēkļi dabā). Profilaksē svarīga nozīme ir deratizācijai, dezinsekcijai, cilvēku imunizācijai.

• Ādas un gļotādas infekcijas slimības — ierosi tiek pārnesti tiešā kontaktā ar saslimušo vai netiešā — ar sadzīves priekšmetiem (traukiem, dvieļiem, rotaļlietām). Pie šās grupas pieder infekcijas slimības, kas rodas pēc dzīvnieku kodiena (trakumsērga), ādas un venēriskās slimības, brūces infekcijas (stingumkrampji, anaerobu infekcija. Svarīgākie profilakses līdzekļi Ir sadzīves un sanitārās higiēnas apstākļu uzlabošana, sanitārās kultūras paaugstināšana. Dažu slimību, piemēram, trakumsērgas un stingumkrampju profilaksē galvenā nozīme ir potēšanai.

• Infekcijas slimības atklāšanā izmanto klīniskās laboratoriskās (mikrobioloģiskās, seroloģiskās, bioķīmiskās), kā arī epidemioloģiskās izmeklēšanas metodes.

Ārstēšana

• Infekcijas slimības ārstēšanā lieto ķīmijterapijas preparātus, antibiotikas u.c. Tie spēj apturēt ierosu vairošanos un pārtraukt infekcijas slimības attīstību. Daudzas agrāk neizdziedināmas infekcijas slimības (tbc, mēris) tagad ir ārstējamas. Infekciju slimību terapijā lieto dažādus līdzekļus, kas palielina organisma pretošanās spējas (asins pārliešana, gamma globulīns, vitamīnus u.c.).

• Medicīnas plašās iespējas visu iedzīvotāju pasargāšanā no infekcijas slimībām pilnībā var izmantot tikai attīstītas valstis, kur radīti labvēlīgi sociālie un materiālie apstākļi infekcijas slimības apkarošanai. Gūti lieli panākumi infekciju slimību profilaksē, pilnīgi likvidēts mēris, bakas, poliomielīts, atguļas tīfs, malārija u.c. Radītas visas iespējas pilnīgai difterijas, garā klepus, masalu u.c. infekcijas slimību likvidēšanai.