Insults apopleksija (latīņu – insultus)

• Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums.

• Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs, sauc par cerebrālo insultu, muguras smadzenēs — par spinālo insultu.

• Insults var būt išēmisks — kādā no smadzeņu asinsvadiem traucēta asins apgāde — un hemorāģisks — palielinātas asinsvadu sienu caurlaidības dēļ rodas asinsizplūdums.

Cēlonis

• Insultu visbiežāk izraisa asinsvadu slimības — ateroskleroze, hipertoniskā slimība, vaskulīts, asinsvadu  attīstības  anomālijas. Aterosklerozes perēkļi rodas galveno kārt lielajos smadzeņu asinsvados — iekšējās miega artērijās un mugurkaula artērijās. Šie perēkļi pakāpeniski palielinās, sašaurina asinsvadu un traucē tā sienas barošanos. Tāpēc veidojas trombi, kas nosprosto asinsvadu. Insultu var izraisīt arī embols — patoloģiska daļiņa, kas iekļuvusi smadzeņu asinsvados no cita orgāna (piemēram, sirds).

• Ja asinsapgādes traucējumu smadzenēs nekompensē citi asinsvadi, tad atmiekšķējas smadzeņu viela — rodas išēmisks insults. Vairākumam cilvēku smadzeņu asinsvadi savstarpēji saistīti  tā, ka, izslēdzoties vienam vai diviem lielajiem asinsvadiem, asinsapgāde notiek pa citiem asinsvadiem. Ja šāda  kolaterālā asinsapgāde ir pietiekama, smadzeņu vielas bojājumi nerodas, kaut arī asinsvads  Ja asinsapgāde pamazām kompensējas, Insulta pazīmes izzūd diennakts laikā — smadzeņu asinsrites traucējumi ir pārejoši.

• Smadzeņu infarkta gadījumā smadzeņu bojājuma pazīmes ir ilgstošas. Išēmiska insulta  rašanos veicina sirds mazspēja, asinsspiediena krišanās un daudzas sarežģītas funkcionālas un bioķīmiskas pārmaiņas (asinsvadu atslābums, spazma un asins bioķīmiskas pārmaiņas u.c.).

Simptomi

Išēmiska insulta priekšvēstneši var būt:

• galvassāpes,
• reibonis,
• pārejošs nespēks,
• notirpums locekļos,
• redzes un runas traucējumi.

• Miegā vai atpūtas laikā, kad pazeminās asinsspiediens, rodas smadzeņu bojājums, kura biežākais simptoms ir paralīze un ādas jušanas traucējumi ķermeņa vienā pusē. Ja atmiekšķējums radies smadzeņu kreisajā puslodē, rodas arī runas traucējumi, bet, ja abās puslodēs vai stumbrā, — rīšanas un runas traucējumi. Atmiekšķējums smadzenītēs rada līdzsvara traucējumus, kustību neprecizitāti, grīļošanos stāvot un ejot.

• Išēmisks insults var veidoties dažādi — pēkšņi, vairāku stundu, vai dienu laikā. Samaņas traucējums išēmiska insulta laikā parasti maz izteikts, tomēr plašs smadzeņu infarkts var izraisīt bezsamaņu, elpošanas un sirdsdarbības traucējumus.

• Hemorāģisks insultam sevišķi bieži ir komplikācija hipertoniskajai slimībai vai aterosklerozei ar augstu asinsspiedienu.
• Hipertoniskās slimības gadījumā pārmainās galveno kārt  smadzeņu vidējās un sīkās artērijas. To sienas kļūst caurlaidīgākas, asinis iekļūst sienās, sienas sabiezē, un līdz ar to asinsvads sašaurinās. Apkārtējā smadzeņu vielā izveidojas atmiekšķējums. Asinsvadu sienas bieži maisveidīgi paplašinās, un izveidojas aneirisma.  Paaugstinoties asinsspiedienam, asinsvada siena var plīst un asinis izplūst smadzeņu vielā, dobumos vai apvalkos.

• Hemorāģisks insults visbiežāk rodas fiziskas vai garīgas piepūles laikā, kad paaugstinās asinsspiediens.

Slimniekam ir:

• galvassāpes,
• reibonis,
• vemšana,
• bieži bezsamaņa,
• traucēta rīšana, elpošana, sirdsdarbība,
• var būt urīna aizture vai nesaturēšana.
• Nākamajās dienās paaugstinās temperatūra,
• var būt vispārēji vai vietēji krampji.

• Bezsamaņa ilgst no dažām stundām līdz 2 — 3 dienām. Ja slimnieka stāvoklis uzlabojas, pamazām izzūd elpošanas un sirdsdarbības traucējumi. Slimnieks sāk reaģēt uz apkārtni, atver acis, izpilda vienkāršus norādījumus, atbild uz jautājumiem, var norīt šķidru barību. Slimniekam ir paralīze un jušanas traucējumi vienā ķermeņa pusē, šķība seja.

• Ļoti smags stāvoklis rodas pēc asinsizplūduma smadzeņu stumbrā. Ja asinis izplūst smadzeņu apvalkos, rodas subarahnoidālais asinsizplūdums. Visbiežāk tas notiek, ja plīst smadzeņu pamatnes artēriju patoloģiskais paplašinājums (aneirisma), bet var rasties arī hipertoniskās slimības, vaskulīta, galvas traumu un citu slimību gadījumā. Subarahnoidālais asinsizplūdums sākas pēkšņi ar galvassāpēm un atkārtotu vemšanu, dažreiz ir samaņas traucējumi. Nākamajās dienās rodas kakla muskuļu un kāju saliecēju muskuļu stīvums, paaugstinās temperatūra.

Spinālā insulta biežākais cēlonis ir:

• patoloģiskas pārmaiņas aortā,
• mugurkaula un muguras smadzeņu artērijās,
• kā arī mugurkaula slimības, it īpaši deformējoši distrofiski procesi. Pēkšņi vai pakāpeniski rodas locekļu paralīze, jušanas traucējumi, urīna aizture vai nesaturēšana.

Ārstēšana

• Visos insulta gadījumos slimniekam nepieciešams miers.
  Ja insults noticis uz ielas vai sabiedriskās telpās, slimnieks ar medicīnas transportu jānogādā slimnīcā.
  Ja insults radies mājās, pēc ārsta norādījumiem slimnieku var ārstēt arī mājās.
  Slimnieks jānoģērbj, jāievieto gultā. Ja ir vemšana, viņš jāpagriež uz sāniem. Vairākas reizes dienā jākopj mute. Jāraugās, lai nerastos izgulējumi.

• Slimnieks jāēdina tikai pēc ārsta norādījumiem, nedrīkst slimnieku ēdināt vai liet mutē šķidrumu, ja viņš ir bezsamaņā. Medikamentus un fizikālās procedūras (sildīšanu, ledus pūsli, masāžu, ārstniecisko fizkultūru u.c.) lieto tikai pēc ārsta norādījumiem.

Profilakse

• Profilakses pamatā ir pasākumi pret slimībām, kas izraisa smadzeņu asinsrites traucējumus, — aterosklerozi, hipertonisko slimību, vaskulītu.