Izkaisītā skleroze

• Hroniska nervu sistēmas slimība.

• Ar to saslimst galvenokārt  jauni cilvēki (20 — 40 gadu vecumā). Saslimstība biežāka vēsajās mitrajās klimatiskajās joslās, retāka — karstajās.

Cēlonis

• Izkaisītās sklerozes  cēloņi nav pilnīgi noskaidroti. Par svarīgāko faktoru tās izcelsmē uzskata infekciju un alerģiju. Iespējams, ka dažādi aģenti, piemēram, vīrusi, baktēriju toksīni, vielmaiņas starpprodukti, sensibilizē nervu audus un veicina izkaisītā skleroze rašanos. Nozīme ir arī nelabvēlīgiem iedzimtības faktoriem.

• Izkaisītā skleroze gadījumā dažādās nervu sistēmas daļās — muguras smadzenēs, smadzeņu stumbrā, redzes nervos un citur — veidojas pacieti, blīvi (sklerotiski) dažāda lieluma perēkļi. Slimībai ir pasliktināšanās un uzlabošanās periodi.

Simptomi

• Slimības sākumā nereti ir redzes traucējumi (miglaina redze, attēla dubultošanās u.c.), nespēks un stīvums vienā vai abās kājās (paralīze), nedroša, svārstīga gaita (ataksija), trīce un roku kustību neprecizitāte. Vēlākā periodā var pievienoties urīna aizture vai nesaturēšana.

Ārstēšana

• Jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, jāizvairās no fiziskas un garīgas pārpūles, no saaukstēšanās, traumām. Grūtniecība parasti pasliktina slimības norisi.