Izsitumi bērniem

• Izsitumi bērniem novērojami bieži, kas rodas slimību un kairinājumu rezultātā.

• Retos gadījumos parādoties izsitumiem ir nepieciešama neatliekamā palīdzība, vairākums gadījumu pietiek ar ģimenes ārsta konsulāciju vai apmeklējumu.

• Tikai petehijas un purpura (zemādas asins izplūdumi) gadījumā nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Pārsvarā visu citu izsitumu gadījumā, varat gaidīt vizīti pie ģimenes ārsta.

Visbiežāk sastopamie izsitumu veidi:

• Virs ādas virsmas – Sataustāms uztūkums virs ādas izsitumu vietā.
• Tikai ādas krāsas izmaiņas, bez uztūkuma izsitumu rajonā.
• Mežģīņu – bērna āda izskatās tā, it kā kāds būtu uz tās uzlicis mežģīņu auduma gabalu, atstājot mežģīņu nospiedumus.
• Pūtītes – bērnam ir sīki, smalki izsitumi ar baltiem galiem kā pūtītēm.
• Pumpas – izsitumi, kas ir virs ādas virsmas.
• Pūslīši – izsitumi virs ādas virsmas, kas satur caurspīdīgu šķidrumu.
• Pustulas – līdzīgi kā pūslīši, tikai satur strutainu saturu.
• Gredzenveida – virs ādas virsmas, daļēji sārti, daļēji ādas krāsā izsitumi.
• Pleķi – ādas rajoni, kuri ir vietām apsārtuši vietām normālā krāsā.
• Plankums – liels apsārtis ādas rajons, kas ir lielāks par parastu pumpu.

Visbiežākie izsitumu veidi bērniem:

Nātrene

• Izsitumi ir virs ādas virsmas, tie var būt kā pumpas vai gredzenveida izsitumi. Izsitumi parādās pēkšņi un ātri izplatās pa visu ķermeni. Izsitumi mēdz būt arī uz rokām, bet uz sejas – retāk.

Cēlonis

• Nātrene parasti rodas kā organisma alerģiskas reakcijas izpausme. Alerģiska reakcija var būt pret ēdienu, zālēm, ziepēm, veļas pulveri, krēmu, augiem. Bērniem nātrene var parādīties arī vieglas vīrusu saslimšanas laikā (iesnas vai paaugstināta temperatūra).

Simptomi

• Nātrenei raksturīgs, ka izsitumi var parādīties un pazust laikā sākot ar 15 minūtēm līdz vairākām stundām. Ja Jūs esat pamanījusi pumpas uz bērna vēdera un pēc stundas tās jau ir pazudušas, bet jaunas ir parādījušās uz muguras, tad tā ir nātrene. Izsitumi var būt nelieli vai lieli, atsevišķi vai grupās, apaļi vai neregulāras formas. Parasti tie ir niezoši, bet ne vienmēr.

Ārstēšana

• Tā kā nātrene ir alerģiskas reakcijas pazīme, ir jāvēro, vai bērnam neparādās pazīmes un simptomi, kas liecinātu par smagu alerģisku reakciju – grūtības elpot, trokšņaina, svilpojoša elpošana (sēkšana), atkārtota vemšana. Ja parādās smagas alerģiskas reakcijas pazīmes un/vai simptomi, ir jāsauc Ātrā palīdzība.

Ekzēma

• Ekzēma hronisks, alerģisks neinfekciozs ādas iekaisums, kam raksturīga ļoti sīku pūslīšu jeb mikrovezikulu parādīšanās apsarkušā ādā.

Cēlonis

• Mehāniski, fizikāli, ķīmiski, bakteriāli vai parazitāri kairinājumi cilvēkiem ar pārmērīgi jutīgu ādu. Ekzēma nerodas pilnīgi veselam cilvēkam, bet attīstās ap ievainojumiem un čūlām, rodas ilgstošu ādas sastrutojumu, pēdu mikozes, dermatītu, hroniska gastrīta, aknu iekaisuma un citos gadījumos.

• Ekzematozais process var palikt pirmējās izcelsmes vietās, piemēram, abu roku ādā (lokalizētā ekzēma), vai arī izplatīties tālāk (diseminētā jeb izkaisītā ekzēma). Reizēm slimība pārņem visu ādu (ģeneralizētā jeb vispārējā ekzēma).

Simptomi

• Pirmā ekzēmas pazīme ir ādas sārtums, paasinājuma gadījumā — arī tūska. Mikrovezikulām plīstot, rodas punktveida virspusēji defekti (erozijas), kas mitro. Pēc tam izveidojas krevelītes, erozijas zem tām sadzīst, sākas ādas lobīšanās.

• Hroniskām formām raksturīgs ādas sabiezējums, sacietējums, raupjums, lobīšanās, plaisāšana. Āda ir zilganbrūna, un tajā rodas mikrovezikulas. Mikrobu ekzēma, ko rada ādas strutainās slimības, ir asas bojājumu perēkļu robežas, stipra mitrošana, plašas erozīvas virsmas, bagātīga krevelīšu un zvīņu veidošanās. Ekzēmai raksturīgās mikrovezikulas ar daudziem strutu pūslīšiem saskatāmas tikai perēkļa malās.

• Mikotiskā ekzēma veidojas slimniekiem, kam ir ieilgusi, slikti ārstēta pēdu mikoze, un sākas no kāju pirkstiem vai pēdas velves. Izsitumi tādi paši kā mikrobu ekzēmas gadījumā.

• Profesionālo ekzēmu izraisa ķīmisku kairinātāju radīts ādas iekaisums. Izsitumi sākas roku ādā. Sākumā iekaisums ir akūts, vēlāk kļūst hronisks, ar biežiem paasinājumiem un tieksmi izplatīties citās ādas vietās. Ķīmisku kairinātāju izraisītu ekzēmu, kas rodas sadzīves apstākļos, sauc par kontakta ekzēmu.

• Seborejiskā ekzēma rodas cilvēkiem ar tauku dziedzeru pastiprinātu sekrēciju sejas, galvas matu, krūšu un muguras ādā. Apsārtušajā ādā rodas dzeltenīgas, taukainas zvīņas, vēlāk — mikrovezikulas. Bojātā āda stipri niez. Īstā ekzēma rodas cilvēkiem ar kuņģa, zarnu, aknu vai citām iekšķīgām slimībām. Iekaisuma parādības (sārtums, tūska) grūti saskatāmas.

• Mikrovezikulu perēkļi izkaisīti, bez asām perēkļu robežām; mitrošana niecīga. Ekzēma ilgst gadiem ar īsākiem vai ilgākiem atslābuma periodiem, recidivējot gan no ārējiem, gan iekšējiem kairinājumiem (kairinošas vielas, akūtas un hroniskas slimības, smagi psihiskie pārdzīvojumi, alkohola lietošana).

Ārstēšana

• Ārstē ar iekšķīgiem un ārīgiem nomierinošiem un pretiekaisuma līdz. Plaši lieto dezinficējošas un mīkstinošas peldes, darsonvalizāciju, diatermiju, elektroforēzi, parafīna aplikācijas un citus fizioterapijas līdzekļus. Ieteicama atkārtota ārstēšanās kūrortos ar sērūdeņraža avotiem.

Profilakse

• Lai nerastos ekzēmas recidīvi, galvenais uzdevums — atklāt alergēnu (ekzematozās reakcijas radītāju) un novērst tā iekļūšanu ādā vai izdarīt specifisku desensibilizāciju, ievadot ļoti mazas alergēna devas. Nepieciešams pareizs darba, atpūtas un uztura režīms.
  Nedrīkst lietot uzbudinošas un kairinošas uzturvielas. Nemazgāties ar ūdeni un ziepēm, āda jānotīra ar augu eļļā samērcētu vates tamponu.

Vīrusu izraisītas slimības ar raksturīgiem izsitumiem:

Vējbakas

• Vējbakas ir akūta infekcijas. slimība, kam raksturīgi pūslīšveida izsitumi uz ādas, paaugstināta temperatūra.

Cēlonis

• Cēlonis ir vīruss, kas atrodams vējbaku  izsitumu pūslīšos. Ārpus cilvēka organisma vīruss drīz vien aiziet bojā.

• Vējbaku  vīrusam radniecīgs ir jostas rozes (ganglionīta) vīruss (nereti bērni, kas bijuši saskarē ar jostas rozes slimnieku, saslimst ar vējbakām).

• Vējbaku infekcijas avots ir slimnieks, kas izdala vīrusus pēdējās 1 — 2 inkubācijas dienās un slimības laikā līdz 5. dienai pēc pēdējo izsitumu parādīšanās. Vējbakas izplatās pilieninfekcijas ceļā. Vīrusus saturošie sīkie siekalu pilieni viegli izplatās kopā ar gaisa plūsmu, tāpēc inficēšanās iespējama pa koridoru, logu, durvīm. Infekcijas pārnēsāšana ar citas personas starpniecību un ar priekšmetiem iespējama tikai izņēmuma gadījumā (ja neievēro elementāros higiēnas noteikumus — roku mazgāšanu, termometra dezinfekciju). Uzņēmība pret vējbakām  ir ļoti liela, inficēšanās notiek jau pēc īslaicīgas saskares ar slimnieku.

Simptomi

• Vējbakas pārslimo galveno kārt agrā bērnībā, tāpēc bērni pēc 10 gadu vecuma slimo reti. Pēc pārslimošanas veidojas ilgstoša imunitāte. Inkubācijas periods ilgst 11 — 21 dienu. Slimība sākas ar temperatūras paaugstināšanos (līdz 38—39° vai nedaudz virs 37°). Drīz pēc tam rodas izsitumi, kas 2 — 4 dienu laikā parādās bez noteiktas secības dažādās ķermeņa vietās. Tie lokalizējas uz sejas, galvas matainajā daļā, uz ķermeņa, rokām, kājām; parasti to nav uz plaukstām un pēdām. Atsevišķi izsitumi var būt arī uz mutes dobuma gļotādas, mandelēm, dzimumorgāniem.

• Sākumā izsitumi ir nelieli, sārti, nedaudz pacelti virs ādas. Dažu stundu laikā tie pārveidojas dažāda lieluma pūslīšos, kas pildīti ar dzidru vai duļķainu šķidrumu. Pūslīšus apjož šaura apsārtuma zona. Pēc pārplīšanas tie ātri saplok un 1 — 2 dienās apkalst, veidojot kreveli, kas turas 1 vai 2 nedēļas; nokrītot tā parasti neatstāj rētu. Tā kā visi izsitumi neparādās reizē un daļa no tiem nesasniedz pūslīšu stadiju, uz ķermeņa vienlaikus ir plankumiņi, pūslīši un kreveles. Šī izsitumu daudzveidība (polimorfisms) ir raksturīgs vējbaku  simptoms.

• Pašā slimības sākumā pirms īstajiem vējbaku izsitumiem dažkārt var rasties sīki, sārti izsitumi kā skarlatīnas gadījumā. Līdz ar pēdējo izsitumu parādīšanos temperatūra normalizējas. Komplikācijas ir ļoti reti. Inficēšanās ar strutu baktērijām var ierosināt strutainus procesus ādā un zemādā — furunkulus, rozi un citus. Retos gadījumos var rasties nieru vai smadzeņu iekaisums.

Ārstēšana

• Lai izvairītos no papildu inficēšanos, īpaša uzmanība jāpievērš slimnieka roku un nagu tīrībai. Pūslīšus uz ādas apziež ar 3% joda tinktūru, 5 — 10% kālija permanganāta šķīdumu vai mentolspirtu. Niezošos izsitumus piepūderē ar cinka un talka pūderi vai apziež ar mentolspirtu. Pūslīši apkalst ātrāk, ja tos apstaro ar kvarca lampu.

Profilakse

• Slimnieka izolācija, kas turpināma 5 dienas pēc pēdējo izsitumu parādīšanās. Pirmsskolas vecuma bērni, kas bijuši saskarē ar slimnieku, izolējami no bērnu kolektīva 21 dienu. Bērnu iestādēm, kur bijis saslimšanas gadījums, nosaka 21 dienu ilgu karantīnu.

Piektā slimība

• Piektajai slimībai ir raksturīgs iepļaukātu vaigu izskats.

Cēlonis

• Piektā slimība ir vīrusu slimība, ko izraisa parvovīrusu B19.
• Tā ir ļoti izplatīta infekcija, un gandrīz 50% pieaugušie ir inficēti ar šo vīrusu.

Simptomi

• Tās sākumā bērnam ir ļoti sarkani vaigi (izskatās kā iepļaukāti) un drudzis. Tad bērnam parādās mežģīņu izsitumi, kas izplatās no ķermeņa uz rokām un kājām. Bērnam var būt arī iesnas un klepus.

Ārstēšana

• Lietot daudz šķidruma, vai paredzētos līdzekļus vīrusa apkarošanai. Antibiotikas ir nelietderīgi, ārstējot piekto  slimību, jo tā ir vīrusu slimība.

Rozeola

• Rozeola ir diezgan izplatīta un ļoti lipīga vīrusa slimība, kas parasti skar tikai bērnus. Pārvarā ar rozeolu slimo bērni no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem.

Cēlonis

• Caur maziem pilieniem šķidruma veidā, kas klepojot šķaudot un runājot izplatās no inficēto cilvēku kakla un daguna.

• Rozeola neizplatās no bērniem, kuriem jau ir pirmie simptomi, bet izplatās pirms simptomu parādīšanās, tādēļ ir ļoti grūti pasargāt bērnu no šīs vīrusa slimības.

Simptomi

• Parasti tā sākas ar trīs dienas ilgu temperatūras paaugstināšanos, bez citiem simptomiem, tajā brīdī, kad Jūs sākat domāt, vai bērnam nav nopietna slimība, temperatūra normalizējas un parādās izsitumi, pie kam bērns jūtas labi. Izsitumi parasti ir sārti plankumi vai pumpas, kas parādās vispirms uz ķermeņa, tad izplatās uz rokām un kājām.
• Novērojami palielināti limfmezgli un apetītes zudums
• Slimības laikā bērns var būt uztraukts un ārti uzbudināms.
• Smagākos gadījumos var būt drudža krampji, lēkmes.

• 10 līdz 15% bērniem attīstīsies drudža lēkmes, jo strauji pieaug temperatūru. Dažos drudža gadījumos bērs zaudē kontroli pār dabisko vajadzību nokārtošanos, kā arī  2 līdz 3 minūtes var iestāties bezsamaņa vai roku, kāju un sejas raustīšanās.

• Ja Jūsu bērns piedzīvo drudža krampjus, nekavējoties izsauciet neatliekamo palīdzību un sazinieties ar ģimenes ārstu.

Ārstēšana

• Ārsts praktiski nevar uzstādīt slimības diagnozi pirms nav sākušies izsitumi.
• Jālieto līdzekļi, kas palīdz mazināt drudzi
• Esiet uzmanīgi ar vannām, dodiet dzert daudz šķidruma (ūdeni vai buljonu), pienācīgi barojiet (vitamīniem bagātu uzturu) un nodrošiniet atpūtu un mieru.
• Ievērot higiēnu, lietot tīrus traukus, mazgāt bieži rokas ar ziepēm.
• Veselības palsiktināšanās gadījumā zvaniet savam ģimenes ārstam

Koksaki

• Vīrusa infekcija

Cēlonis

• Pavisam ir izdalīti 23 Koksaki A un 6 Koksaki B serotipi. Vīrusu pārnēsātājs ir cilvēks. Izplatās tiešu kontaktu ceļa – ar deguna un rīkles sekrētiem, fekāli – orālā ceļā, vai arī ieelpojot inficēta ūdens pilienus aerosolu veidā. Vīrusi izplatīti visā pasaulē; saslimšanas gadījumus mērenā klimata zonā parasti konstatē vasaras un agra rudens mēnešos. Vīrusi ir dzīvotspējīgi un iztur aptuveni nedēļu vidē pie 4 0C temperatūras; inficējamība zūd, temperatūrai paaugstinoties.

Simptomi

• Koksaki A tipa vīrusi pārsvarā izraisa vieglas formas saslimšanas – temperatūru, izsitumus, herpes angīnas un mutes un nagu sērgas simptomus.

• Vasarā dažkārt konstatē atsevišķus gadījumus vai pat saslimšanas uzliesmojumus ar drudzi, sāpēm kaklā, rīšanas grūtībām, siekalošanos un anoreksiju. 25 % gadījumu pievienojas vēdera sāpes un vemšana. Uz mandelēm var būt pūslīši, tāpat konstatē galvas un muskuļu sāpes. Drudzis parasti ilgst 1-4 dienas, un veselība uzlabojas 4-5 dienu laikā. Retos gadījumos kā komplikācijas rodas meningīts vai parotīts, arī miokardīts. Koksaki A24 vīruss tiek atzīmēts kā hemorāģiskā konjunktivīta izraisītājs.

• Koksaki B tipa vīrusu iedarbību galvenokārt saista ar vīrusu etioloģijas sirds slimībām – miokardītu, perikardītu, endokardītu, bet iespējams, ka tas izraisa arī locītavu saslimšanas – artrītus un atraļģijas.

• Ir pētījumi, kas liecina, ka Koksaki B tipa vīrusi bērniem un jauniešiem ir iesaistīti insulīna atkarīgā cukura diabēta izcelsmē, jo apmēram 50 % bērnu, kuriem ir 1.pakāpes cukura diabēts, asinīs konstatē antivielas pret Koksaki B vīrusiem. Inkubācijas periods Koksaki vīrusiem ir 2-12 dienas. Infektīvā deva ir zema – ieelpojot mazāk kā 18 PFU vienības. Jutīgās grupas ir bērni un cilvēki ar novājinātu imūno sistēmu. Profilakse

Profilakse

• Bērniem, tas nozīmē, regulāri mazgāt rokas pirms ēšanas un pēc tualetes apmeklējuma. Jāseko līdzi, lai bērns neliek mutē objektus un rotaļlietas, kas var būt par cēloni slimībai. Cilvēkiem, kuriem ir bijušas vējbakas parasti iegūst imunitāti pret šāda veida slimību.

Kukaiņu kodumi

Cēlonis

• Mājdzīvnieki, gadalaiks (iestājoties pavasarim) netīras telpas, nekopta apkārtne

Simptomi

• Kukaiņu kodumi bērniem ir ļoti bieži, pat, ja Jums nav mājdzīvnieku un Jūs regulāri tīriet māju. Ja bērnam parādās vairākas pumpas ar redzamu koduma vietu vidū – tās visdrīzāk ir kukaiņu kodumu rezultātā.

Ārstēšana

• Atkarībā no kukaiņu avota ārsts ieteiks piemērotu līdzekli izsitumu ārstēšanai

Sviedrene

Cēlonis

• Sviedrene rodas no sviedru, karstuma un apģērba berzēšanās.

Simptomi

• Izskatās kā smalkas, sīkas pumpiņas vai pūtītes. Parasti sviedrene ir uz kakla vai uz dibena, bet var būt jebkur uz ķermeņa. Parasti sviedrene pāriet pēc tam, kad mazulis ir nomazgāts un atvēsināts.

Profilakse

• Bērna higiēnas ievērošana, regulāri mazgāties, mainīt drēbas, ģērbt attiecīgi gadalaikam vai istabas temperatūrai, pārliecināties par mazgāšanas līdzekļu kvalitāti un izvēlēties pēc iespējas dabīgākus mazgāšanas līdzekļus.

Kontakta izsitumi

Ir divu veidu kontakta izsitumi:

Pirmais veids:

Cēlonis

• Šie izsitumi ir radušies no kontakta ar kādu kairinošu vielu – latvāņiem vai citiem augiem, sadzīves ķīmiju, māliem (bikšu pogas, gredzeni, ķēdītes).

Simptomi

• Sarkanas pumpas vai pleķi, var būt ar ādas lobīšanos. Tās parādās noteiktās ādas vietās, nav izplatītas pa visu ķermeni.

Ārstēšana

• Precizējiet kāda tieši kairinošā viela ir izraisījusi šo reakciju un konsultējieties ar ārstu.

Otrais veids:

Cēlonis

• Tos var izraisīt ļoti daudz kas – jaunas drēbes, ziepes, dušas želeja, šampūns, veļas pulveris, veļas mīkstinātājs, zāle, baseina ūdens.

Simptomi

• Pumpas, kas parādās uz visa ķermeņa un rokām, kājām. Šie izsitumi ir līdzīgi vīrusu izraisītiem izsitumiem.

Ārstēšana

• Izdomāt, kas varētu būt par iemeslu un izvairīties no tā.

Impetigo

• Impetigo – lipīga ādas slimība.

Cēlonis

• Saskarē ar patogēniem mikroorganismiem augu valstībā.

Simptomi

• Sākumā slimību var atpazīt pēc sarkaniem  ādas izsitumiem. Tad apsārtuma vietā parādās pustulārie pūslīši, kas beigās pārvēršas par kreveli.

• Visbiežāk impetigo novērojama uz atklātām ķermeņa daļām, sejas, mutes un deguna

Ārstēšana

• Ar šo slimību, mūsdienu medicīna tiek galā viegli. Cietušo ķermeņa daļu nav ieteicams mazgāt, tā jātīra ar dezinfekcijas šķīdumu, piemēram, salicilskābi,  kamparu vai alkoholu. Trīs reizes dienā, 10 dienas, lai panāktu pilnīgu sadzīšanu. Slimības sarežģijuma gadījumā var iesaistīt antibiotiku kursu.

Sēnīšu infekcija

• Ādas sēnīšu slimības ir infekcijas slimības, ko ierosina patogēnās sēnītes. 

Cēlonis

• Inficēšanās – glaudot slimus suņus un kaķus, saskarsmē ar viņu spalvām, arī saskarsmē ar slimu cilvēku.

Simptomi

• Uz ādas parādās viens vai vairāki sārti plankumi, ar paaugstinātu maliņu un gaišāku centru, tie kļūst lielāki un to kļūst arvien vairāk. Izsitumi neniez, mēdz būt arī galvas matainajā daļā.

Ārstēšana

• Konsultējoties ar ģimenes ārstu, lietot ziedes un izvairīties no saskarsmes ar inficētiem dzīvniekiem

Moluski

• Infekcioza ādas slimība, ko ierosina vīruss.

Cēlonis

• Slimo galvenokārt bērni, sevišķi bērnu iestādēs, kur reizēm ir epidēmiski kontagiozā moluska uzliesmojumi. Infekcijas avots – slimais cilvēks vai viņa lietotie priekšmeti (dvieļi, mazgājamie sūkļi, vanna). Inkubācijas periods no 15 dienām līdz dažiem mēnešiem.

Simptomi

• Ādā rodas pacieti, nesāpīgi, gaiši vai bālgani sārti, dažāda lieluma mezgliņi. Ja saspiež mezgliņu no sāniem, izdalās balta masa, kas satur slimības ierosinātāju. Lokalizējas sejā (piere, deguns, plakstiņi), kakla mugurpusē, uz krūtīm, dzimumorgāniem. Nekādus subjektīvus traucējumus nerada.

Ārstēšana

• Ārstē, izspiežot mezgliņus ar pinceti un ieziežot ar 10% joda tinktūru, kā arī ar elektrokoagulāciju.

Profilakse

• Profilaksē svarīgi ievērot personisko higiēnu. Nelietot kopējus vannas un tualetes piederumus.

Petehijas vai purpura

• Asins izplūdumi zem ādas.

• Petehijas parasti izskatās kā sīki, sarkani punktiņi uz bērna ādas. Purpuras veida izsitumi ir lielāki, tie var būt sārti – zilganīgi, vai violeti.

Cēlonis

Petehijas rodas, ja asinsvadi zem ādas asiņo.Kapilāru asiņošana zīdaiņiem var rasties sakarā ar daudziem iemesliem:

• Klepus lēkmes
• Vemšana
• Žņaudzoš spiediens
• Bakteriālas infekcijas,
• Vīrusu infekcijas,
• Sēnīšu infekciju
• Leikēmija
• Hipersplēnisms (hiperaktīva liesa)
• Trombocitopēnija (zems trombocītu skaits)
• Trombocītu disfunkcija
• Skorbuts
• Dysproteinemia (asins olbaltumvielu saturs traucējumi)
• Pārmērīga raudāšana
• Dažas zāles
• Iedegums

Simptomi

• Divas galvenās pazīmes, pēc kurām Jūs varat atšķirt šos izsitumos no citiem izsitumiem ir:

• Nekļūst bālāki, kas uz tiem uzspiež. Visi citi izsitumi, kad tiem uzspiež, kļūst tādā pat krāsā kā āda un tūlīt pēc tam atgūst savu iepriekšējo krāsu. Petehijas un purpura nemaina krāsu pēc uzspiešanas (to var pārbaudīt arī, uzspiežot ar stikla glāzi, stikls ir caurspīdīgs un cauri tam var novērtēt, vai bērna izsitumi maina krāsu spiediena rezultātā vai nē).

• Ir pilnībā ādas līmenī. Tā kā petehijas un purpura ir zemādas asins izplūdumi, tie neveido pumpas virs ādas.

• Tomēr ir arī viens gadījums, kad petehijas nav saistāmas ar neatliekamu situāciju. Ja bērnam ir bijusi vemšana vai stiprs klepus, uz sejas var parādīties petehijas. Šajās situācijās tās ir saistītas ar venozā spiediena paaugstināšanos bērnam vemjot vai klepojot un pašas par sevi neliecina par nopietnu saslimšanu.

Ārstēšana

• Petehijas un purpura jebkurā citā vietā uz ķermeņa un situācijā ir saistāmas ar nopietnu infekciju vai asiņu recēšanas traucējumiem, tādēļ bērns nekavējoties ir jārāda ārstam.