Kairinātu zarnu sindroms (KZS)

• KZS ir zarnu trakta darbības traucējumi. Šis sindroms ir ļoti izplatīts, tomēr tikai neliela cilvēku daļa mēģina izārstēties. Apmēram 20-30% pasaules iedzīvotāju un 15% bērnu cieš no kairinātu zarnu sindroma, tas biežāk skar sievietes un cilvēkus vecumā ap 30 gadiem.

Cēlonis

• Ir vairāki KZS cēloņi – traucējumi zarnu muskuļu darbībā un samazinātas zarnu kustības.Šī sindroma attīstību veicina šķiedrvielām nabadzīga diēta, emocionālais stress, caurejas līdzekļu lietošana, infekciozas caurejas lēkmes vai citas vēdera infekcijas. Taču visbiežāk mūsdienās tā attīstību saista ar veģetatīvās nervu sistēmas disfunkciju, somatizāciju,psihoemocionālo faktoru lomu. Bieži vien KZS var saasināties tieši emocionālā stresa dēļ.

Simptomi

• KZS simptomi tiek raksturoti kā vēdera sāpju un patoloģisku zarnu funkciju kombinācija. Vēdera sāpes var būt trulas, spēcīgas, mokošas, kas ilgs dažas minūtes vai veselu dienu, bet dažkārt tās traucē pacientam naktsmieru. KZS raksturīga īpaša jūtība pret sāpēm zarnās un zarnu darbības traucējumi, kas izraisa caureju, aizcietējumus, vai abus kopā. KZS sāpes asociējas ar nelabumu bez vemšanas, gremošanas traucējumiem, urinācijas simptomiem, ginekoloģiskiem simptomiem un galvas sāpēm. Pacientiem var būt arī citi simptomi, piemēram, nogurums, miega traucējumi, depresija un nemiera sajūta.

Ārstēšana

• Šķiedrvielas saturoša diēta, graudaugu šķiedru, piemēram, kliju izmantošana, kas normalizē zarnu darbību, ir galvenais profilakses un terapijas veids. Galvenais kairinātu zarnu sindroma ārstēšanas mērķis ir samazināt simptomus, tādēļ ārstējoties ir jāizslēdz no diētas ogļhidrāti – laktoze, fruktoze un sorbitols.

• Dažus medikamentus ar spazmu noņemošu, antidepresīvu un regulējošu efektu var lietot ar ārsta rekomendāciju. Ir ļoti svarīgi saprast šīs slimības būtību, piemērot un izmainīt jūsu ieradumus.