Kardioskleroze
- Saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
Cēlonis
- Galvenie kardiosklerozes cēloņi ir sirds muskulatūras nepietiekama apgāde ar asinīm sirds vainagartēriju aterosklerozes dēļ vai miokardīts (sirds muskulatūras iekaisums), tāpēc izšķir aterosklerotisko un miokardītisko kardioskleroze.
- Tā var būt difūza (vispārēja) vai perēkļveidīga.
- Difūzajai kardiosklerozei raksturīga saistaudu vienmērīga ieaugšana sirds muskulatūrā.
- Perekļveidigā kardioskleroze rodas pēc pārciesta miokarda infarkta, kad atmirušajā vietā paliek rēta, nereti vienlaikus ir abi kardiosklerozes veidi. Kardiosklerozes izpausmes veids atkarīgs no sklerotiskā procesa intensitātes un plašuma.
Simptomi
- Sāpes sirds apvidū (stenokardija) vairāk raksturīgas sirds vainagartēriju aterosklerozei un biežāk uznāk agrajās kardiosklerozes stadijās, vēlāk, kad saistaudi pārņēmuši visu sirds muskulatūru, rodas stipri sirdsdarbības traucējumi un sirds mazspēja.
- Viena no pirmajām kardiosklerozes pazīmēm ir aizdusa — sākumā pēc fiziskas piepūles, bet vēlāk arī miera stāvoklī, slimniekiem var būt arī sirds ritma traucējumi, kas izpaužas vai nu ekstrasistoļu, vai mirgošanas aritmijas veidā.
- Kardiosklerozes slimniekiem sirds pamazām paplašinās un rodas asins sastrēgumi plaušās un aknās, parādās tūska, kas sākumā manāma tikai vakaros kājās, bet vēlāk arī citur, āda slimniekiem ir zilgana.
Ārstēšana
- Cilvēkiem, kas slimo ar kardiosklerozi, stingri jāievēro pareizs darba un atpūtas režīms, darbam jāatbilst asinsrites sistēmas stāvoklim, diētā ir jāierobežo sāls un šķidruma daudzumu.
- Medikamenti lietojami pēc ārsta norādījumiem, smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
- Jācenšas izsargāties no aterosklerozes, miokardīta un citām sirds slimībām.