Kašķis (latīņu – seabies)

• Kašķis ir infekcioza ādas slimība, ko ierosina cilvēka kašķērce.

• Graudu kašķi ierosina miltu ērce.

• Dzīvnieku kašķērces – ierosina dzīvnieki un putni.

Cēlonis

• Ar kašķērci var Inficēties tiešā kontakta ceļā, kā arī tad, ja lieto slimnieka veļu un priekšmetus.

• Miltu ērce mājo uz appelējušiem graudiem, salmiem, žāvētiem augļiem, bojātiem miltiem.

• Ar dzīvnieku kašķērci var inficēties no suņiem, kaķiem, zirgiem un putniem.

Simptomi

• Nokļūstot uz ādas, ērce ieurbjas ādas virskārtā un veido tur līkumotas ejas, kas izskatās kā iepelēkas svītriņas (saskatāmas, ja lieto lupu vai noziež bojāto ādu ar joda tinktūru).
  Slimības tālākajā gaitā uz ādas rodas 2 — 3 vai vairāki sīki mezgliņi un pūslīši kniepadatas galviņas lielumā apmēram 2 — 5 mm, attālumā cits no cita.
• Kašķis visbiežāk bojā ādu pirkstu sānu virsmās, roku un kāju iekšējās virsmās, padušu priekšpusē, uz vēdera, sēžamvietā, sievietēm ap krūtsgaliem, vīriešiem ap dzimumorgāniem. Maziem bērniem var būt bojāta arī plaukstu, pēdu, galvas un sejas āda. Kašķērces izraisītā nieze pastiprinās vakaros. Kasoties tiek bojāta ādas virskārta, ādā iekļūst strutas radošie mikroorganismi, kas pastāvīgi atrodas uz tās virsmas. Līdz ar to var rasties furunkuloze, streptodermija un citas ādas strutainās slimības.
• Ja kašķi neārstē, reizēm āda kļūst sārta, bieza, pārklājas sīkiem pūslīšiem, kuriem plīstot izdalās dzidrs, lipīgs šķidrums. Tā ir grūti ārstējama kašķa komplikācija.
• Dzīvnieku kašķērces neveido ejas, bet to iekļūšanas vietās rodas sīki kniepadatas lieluma pūslīši, mezgliņi vai nātrenei līdzīgi izsitumi. Ir nieze. Slimība noris vieglā formā un var izzust pati no sevis, ja vairs nav saskares ar infekcijas avotu.

Ārstēšana

• Kašķi ārstē arī pēc paātrinātās (M. Demjanoviča) metodes ar 60% hiposulfīta (nātrija tiosulfāta) šķīdumu (pirmais šķidrums) un 6% sālsskābes šķīdumu (otrais šķidrums). Ar pirmo šķidrumu ieziež vienu roku, tad otru, pēc tam vienu kāju, tad otru, muguru, vēderu. Katru ķermeņa daļu berzē 1 – 1,5 minūti. Pēc šķidruma nozušanas uz ādas izveidojas hiposulfīta kristāliņi. Procedūru ar pirmo šķidrumu atkārto vēlreiz. Pēc tam nomazgā rokas un tādā pašā kārtībā ieziežas ar otro šķidrumu.

• Maina apakšveļu un pēc 3 dienām nomazgājas vannā. Ar paātrināto metodi nevar ārstēties cilvēki, kam maiga āda vai ir strutaini ādas iekaisumi, kā arī bērni. Lieto arī 20% benzilbenzonāta emulsiju, ko ar vates tamponu 8 — 10 minūtes ieberzē ādā(izņemot seju). Procedūru pēc 10 minūtēm atkārto. Maina veļu. Pēc 24 — 48 stundām mazgājas un atkal maina veļu. Preparātu var lietot arī tad, ja ir strutaini ādas iekaisumi. Bērniem lieto 10% emulsiju.

• Svarīgi, lai vienlaikus ārstētos visi saslimušie ģimenes vai kolektīva locekļi, kā arī lai kārtīgi tiktu dezinficētas drēbes.

• Dzīvnieku kašķi ārstē ar sēra preparātiem (33% sēra ziedi). Tos ieziež reizi dienā 6 dienas pēc kārtas, nemainot miesas un gultas veļu. Pēc tam nomazgājas vannā vai zem dušas un nomaina miesas un gultas veļu. Inficētās drēbes vāra un gludina ar karstu gludekli. Apģērbs, ko nevar dezinficēt, jāvēdina 2 nedēļas, jo šajā laikā aiziet bojā ērces un to olas. Tāpat lieto Vilkinsona ziedi.

Profilakse

• Ievērot ādas higiēnu, laikus apmeklēt ārstu, stingri ievērot visus ārsta norādījumus, lai neizplatītu slimību.