Katarakta

• Katarakta ir saslimšana, kas izraisa acs lēcas apduļķošanos.

• Lēcas caurspīdīguma samazināšanās traucē, samazina gaismas staru iekļūšanu acīs, un līdz ar to redze pasliktinās. Katarakta var skart visu lēcu vai tikai tās daļu.

• Pastāv atšķirīgi uzskati par kataraktu. Dažreiz cilvēki domā, ka katarakta ir patstāvīgi augoša plēve, kas pakāpeniski aizklāj aci. Šis pieņēmums neatbilst patiesībai. Katarakta ir neatgriezeniskas izmaiņas acs lēcā. Saslimšana var skart vienu vai abas acis uzreiz, bet tā nepāriet no vienas acs uz otru. Kataraktas attīstība nav saistīta ar pārmērīgu redzes piepūli.

• Kataraktas rašanās vēl nenozīmē to, ka Jums draud pilnīgs aklums.

Cēlonis

• Kataraktas cēloņi var būt dažādi, tā var būt pārciestas acs traumas, acs audu barošanas traucējumu, kas saistīti ar vecumu, radiācijas iespaidu, diabētu rezultātā, kā arī dažām acu saslimšanām (piemēram, glaukoma) vai pārmantotām Jūsu organisma īpatnībām.

• Visbiežāk katarakta rodas organisma novecošanās procesa rezultātā, kas rada lēcas sabiezēšanas procesu un tās apduļķošanos. Tāda katarakta tiek dēvēta par vecuma vai senīlo kataraktu. Tā var rasties sasniedzot 45 gadu vecumu.

• Katarakta var rasties arī bērna vecumā un tad to sauc par iedzimtu.

• Pēc pārciestas acs traumas lēcas apduļķošanās var notikt jebkurā vecumā. Spēcīgs trieciens, griezta, durta brūce acī, termisks vai ķīmisks apdegums var novest pie pēctraumatiskas kataraktas rašanās.

• Visbeidzot – tiek izdalīta diabētiskā katarakta, kas rodas kā komplikācija cukura diabēta gadījumā. Tai raksturīgs, ka slimība skar abas acis un tās attīstības gaita ir strauja.

Simptomi

• Atkarībā no tā, kurā lēcas daļā ir sākusies katarakta un cik lieli ir apduļķošanās apmēri, Jūs varat pamanīt vai arī pat to nenojaust, ka Jums ir sākusies katarakta.

• Ja katarakta atrodas lēcas perifērijā, tad subjektīvi Jūs neizjutīsiet nekādus redzes traucējumus. Jo tuvāk acs lēcas centram atrodas apduļķojums, jo nopietnākas ir redzes problēmas.

• Jūs varat pamanīt, ka priekšmeti visapkārt ir redzami neskaidri, to kontūras ir izplūdušas, it īpaši spilgtā apgaismojumā. Attēls sāk dubultoties. Bieži rodas bailes no gaismas. Redze vienai acij var būt labāka, nekā otrai acij. Acs zīlīte, kas normāli izskatās melna, var izskatīties gaiša vai iegūt dzeltenīgu nokrāsu.

• Pastiprinoties minētajām parādībām, Jūs esat spiesti nomainīt savas brilles.

Ārstēšana

• Obligāti konsultējieties ar acu speciālistu! Vienīgi speciālists var noteikt, vai Jums ir izveidojusies katarakta.

• Izmeklējumi ir pilnīgi nesāpīgi. Speciālists ar aprīkojuma palīdzību izmeklē Jūsu acis un nosaka pataloģijas formu, tipu un vietu, kur tā ir attīstījusies Jūsu acs lēcā.

• Diagnosticēšanas procesa gaitā jums tiks veiktas redzes asuma pārbaudes, izmērīs acs iekšējo spiedienu, izmeklēs redzes lauku (kompjūterperimetrija), veiks ultraskaņas, lai konstatētu iespējamās līdzās norisošās acs saslimšanas.

• Operācijas sagatavošanās periodā tiek veiktas parastās asins analīzes, urīna analīzes, tiek izdarīta elektrokardiogramma, krūšu dobuma rentgens, stomatologa pārbaudes, LOR un terapeita konsultācijas (vai ģimenes ārsta).

• Ja Jūsu organismā netiks atklāti akūta iekaisuma procesi un hronisku saslimšanu procesu paasinājumi, tad tā būs ķīla labam operācijas rezultātam!

• Vienīgais kataraktas ārstēšanas paņēmiens ir ķirurģiska apduļķotās lēcas izņemšana. Neticiet tam, ka kādu pilienu, speciālu briļļu lēcu lietošana vai diēta un vingrinājumi palīdzēs izārstēt kataraktu.

• Pieredzējušo speciālistu rīcībā ir pilnveidotākā tehnika, kas nodrošina pozitīvu operācijas rezultātu. Nevajag uztraukties, uzticieties savam ārstam! Pēc operācijas Jūs varēsiet atgriezties normālā dzīvē: strādāt, lasīt, skatīties TV utt. Tikai jāatceras sekojošs fakts- ja jums ir gan katarakta, gan ir acu, redzes nerva vai tīklenes saslimšanas, operācijas efekts var tikt samazināts.