<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Kauls

Kauls

  • Ķermeņa balstorgāns.
  • Cilvēkam ir vairāk nekā 200 kaulu, kuri kopā veido skeletu — pasīvu kustību aparātu, ko darbina muskuļi, kauliem piemīt arī aizsargfunkcija. Savienojoties tie veido dobumus, kas aizsargā tur esošos orgānus (galvas smadzenes, muguras smadzenes, sirdi, plaušas u.c.).
  • Pēc formas kaulus iedala garajos (augšstilba kauls), īsajos (plaukstas pamata kauli), plakanajos (lāpstiņa) un jauktajos (skriemelis), kauli, kuru dobumos ir gaiss, sauc par gaisu saturošajiem jeb pneimatiskajiem kauliem (augšžoklis).
  • Kaula galvenā sastāvdaļa ir kaulaudi, no kuriem 2/3 veido neorganiskās vielas, galvenokārt kalcija sāļi, 1/3 — organiskās vielas (kaulu šūnas, kolagēnšķiedras un amorfā viela). Šo vielu daudzuma attiecība cilvēka mūža laikā mainās, jauniem cilvēkiem organisko vielu kauli ir vairāk nekā veciem, tāpēc kauli viņiem ir izturīgāki un retāk lūst, uz vecumu neorganisko vielu daudzums kaulos palielinās, tie kļūst cietāki, trauslāki un biežāk lūst.
  • Ja maziem bērniem organismā trūkst d vitamīns, ir traucēta kaulu mineralizācija, kauli kļūst mīkstāki, izliecas un rodas rahīts. Kaulu perifērijā nepārtrauktu, biezāku vai plānāku vienlaidu masu veido blīvā kaulviela, iekšpusē atrodas irdenā kaulviela, ko veido kaula baļķīši, krustojoties dažādos leņķos, tie norobežo nelielus dobumus ar sarkanajām kaulu smadzenēm (medulla ossium rubra), kas jaundzimušajiem aizpilda arī garo kaulu kanālus, tajās attīstās asins formelementi — eritrocīti, granulocīti un trombocīti.
  • Pieaugušiem cilvēkiem kaula kanālos sarkanās kaulu smadzenes nomaina dzeltenās kaulu smadzenes (medulla ossium flava), kas sastāv galvenokārt no taukšūnām. Kaula ārējo virsmu sedz plāns saistaudu apvalks — kaulplēve (periosteum), bez kuras kauls iet bojā, tajā ir daudz nervu un asinsvadu, kas baro kaula perifēriskos slāņus. Plēves iekšējā slānī atrodas īpašas šūnas osteoblasti, kas var veidot jaunus kaulaudus. Augšanas periodā kauls ar šo šūnu palīdzību aug resnumā, bet lūzuma gadījumā tās nodrošina kaulsa saaugšanu. Kauli aug garumā augšanas skrimšļu plātnītēs, kas garajos kaulo atrodas starp kaulu ķermeni un tā galiem.
  • Kauls aug līdz 18 — 22 gadu vecumam, pēc tam augšanas plātnītēs pārkaulojas un kaulu augšana garumā apstājas.

Lielākajai daļai kaulu ir 3 attīstības stadijas:

  • saistaudu,
  • skrimšļaudu
  • kaulaudu stadija.
  • Saistaudu stadija pastāv pirmajās embrija attīstības nedēļās, to nomaina skrimšļaudu stadija, kurā izveidojas nākamā kaula skrimšļa modelis, tālākajā attīstības stadijā skrimslis pakāpeniski tiek noārdīts un aizstāts ar kaulaudiem. Šis process, kas sākas embrionālās attīstības periodā, turpinās vēl pēc bērna piedzimšanas. Jaundzimušajiem daudzi kauli vēl nav pilnīgi pārkaulojušies. Galvaskausa velves kauls un sejas kauls attīstās tieši no saistaudiem, bez skrimšļa stadijas.

Skelets:

  • pieres kauls;
  • deniņu kauls;
  • vaiga kauls;
  • apakšžoklis;
  • kakla skriemeli;
  • atslēgkauls;
  • augšdelma kauls;
  • elkoņa kauls;
  • spieķkauls;
  • plaukstas pamata kauli;
  • augšstilba kauls;
  • ceļa kauls;
  • mazais liela kauls;
  • lielais liela kauls;
  • velteņkauls;
  • pleznas kauli;
  • pirkstu kauli;
  • ķīļveida kauli;
  • delnas kauli;
  • krustu kauls;
  • gūžas kauls;
  • jostas skriemeli;
  • ribas;
  • krūšu kauls;
  • lāpstiņa;
  • augšžoklis;
  • deguna kauls;