Ķermeņa temperatūra

• Cilvēkam un siltasiņu dzīvniekiem neatkarīgi no ārējās vides ķermeņa temperaturas svārstībām ķermeņa temperatūra ir konstanta, to nodrošina siltuma producēšanas un izdalīšanas līdzsvars (termoregulācija). Cilvēka organismā dažādu orgānu un audu ķermeņa temperatura atkarībā no to funkcionālās aktivitātes var atšķirties par vairākiem grādiem.

• Fizioloģiskā miera apstākļos visaugstākā ķermeņa temperatura ir aknās (līdz 39°), fizioloģiskās slodzes laikā paaugstinās skeleta muskuļu temperatūra. Nemitīgā asins plūsma izlīdzina atsevišķu orgānu temperatūras atšķirības. Daudz lielākas ķermeņa temperaturas svārstības raksturīgas atklātajai ķermeņa virsmai, jo tā ir tiešā saskarē ar apkārtējo vidi.

• Ķermeņa temperatura diennakts laikā ritmiski svārstās apmēram 1° robežās, viszemākā tā ir pulksten 4 — 5, augstākā pulksten 16 — 17. Ķermeņa temperaturu mēra ar medicīnisko termometru, ko ieliek padusē, mutē, cirksnī vai taisnajā zarnā.

• Vesela cilvēka ķermeņa temperatura ir 36 — 37° (taisnajā zarnā temperatūra, par 0,5 — 0,8° ir augstāka nekā padusē vai cirksnī), nelabvēlīgu ārējās vides apstākļu (karstuma, aukstuma) ietekmē un dažādos patoloģiskos gadījumos ķermeņa temperatura var paaugstināties (hipertermija) vai pazemināties (hipotermija). Daudzām infekcijas slimībām raksturīgs drudzis.

• Ķermeņa temperaturas paaugstināšanās virs 44 — 45° izraisa neatgriezeniskas olbaltumvielu uzbūves pārmaiņas un organisma bojāeju. Dažām nervu slimībām un saindēšanās gadījumiem (ar alkoholu, nikotīnu, ēteri) raksturīga pazemināta ķermeņa temperatura. Mākslīgi izraisītu hipertermiju un hipotermiju lieto ārstniecībā.