Koki

Koki

  • Dzīvo atsevišķi (piemēram, mikrokoki) vai sakopoti pa vairākiem kopā. Pēc šūnu sakopojuma izšķir diplokokus (šūnas pa pāriem), tetrakokus (šūnas pa 4), sarcīnas (8 un vairākas šūnas sakopotas četrstūrainā sainītī), streptokokus (šūnas sagrupētas ķēdītēs), stafilokokus (šūnas ķekarveida kaudzītēs), koki ir nekustīgi un sporas neveido. Vairākums koki ir nekaitīgi saprofīti, kas plaši izplatīti dabā (augsnē, gaisā, uz ādas, mutes dobumā, zarnās).
  • Patogēnie koki ierosina strutojošās infekcijas, piemēram, stafilokoki — dažādus ādas strutojumus, furunkulus, abscesus, streptokoki — angīnu, rozi, skarlatīnu, dažādus septiskus procesus, nedzīvu zobu sastrutojumus, kas var būt par akūta reimatisma un reimokardīta cēloni.
  • Patogēnie streptokoki ārējā vidē izdala toksiskas vielas — streptolizīnus (šķīdina eritrocītus) un fermentu hialuronidāzi (palielina audu caurlaidību un atvieglo streptokoku iekļūšanu audos).
  • Zarnās mitinās nekaitīgi streptokoki — enterokoki, strutojošu iekaisumu tie var radīt vienīgi tad, ja nonāk vēdera dobumā vai orgānos ārpus gremošanas trakta.
  • Pie diplokokiem pieder gonokoki (ierosina gonoreju), meningokoki (ierosina epidēmisko meningokoku infekciju) un pneimokoki (krupozās pneimonijas ierosinātāji).