Koksartroze

• Viena no biežākajām locītavu arfrozēm.

• Slimībai raksturīgi kustību traucējumi, locekļa deformācija un sāpes, biežāk slimo sievietes 50 — 60 gadu vecumā. Pastāv uzskats, ka apmēram 50 —  70% koksartrozes slimniekiem bijuši traucējumi gūžas locītavas attīstībā.

Cēlonis

• Gūžas locītava pakļauta sevišķi lielai slodzei, cilvēkam staigājot, neliela locītavas virsma ir pakļauta spiedienam, kas trīsreiz pārsniedz cilvēka svaru, attīstības traucējuma dēļ šis noslogojums stipri pieaug.

• Koksartrozi var radīt arī vairākas agrāk pārciestas gūžas locītavas slimības, koksartrozes attīstību veicina liela ķermeņa masa. Vietās, kur locītavas slodze ir pārāk liela, skrimšļa kārta, kas klāj kaulu, ātrāk nolietojas, kļūst plānāka.

Simptomi

• Slimības sākumā sāpes var nebūt, jo skrimslī nav nervgaļu, tās parādās, kad skrimslis ir nodilis, vispirms rodas kājas rotācijas, pēc tam atvilkšanas un pievilkšanas, beidzot saliekšanas un atliekšanas kustību ierobežojums.

• Kustībām samazinoties, iegurnis izliecas un kāja it kā saīsinās, vēlāk slimniekam rodas sāpes, sākot iešanu, kā arī pēc ilgāka kājas noslogojuma, beigās sāpes ir nepārtrauktas, kustības ir sevišķi apgrūtinātas, ja koksartroze ir abās gūžas locītavās.

Ārstēšana

• Gūžas locītavas attīstības traucējumus jaundzimušajam ārstē ar īpašām šinām, bērnam turot kājas izplestas, ja pārmaiņas locītavās konstatē vēlākajos gados, tās var labot tikai ķirurģiski.

• Lai aizkavētos slimības progresēšana, koksartrozes slimniekiem jāizvēlas profesija, kur gūžas locītavas slodze ir neliela, bet kustību ir pietiekami daudz, izmanto balneoterapiju, siltumterapiju, ultraskaņas terapiju.

• Slimības saasinājumu laikā jāstaigā ar kruķiem, lai saglabātu funkcionāli izdevīgu locekļu stāvokli, koksartrozes slimniekam jāguļ uz cieta, līdzena pamata, vislabāk uz vēdera, kājas jācenšas nesaliekt, jārūpējas par ķermeņa masas ierobežošanu, Ieteicami vingrojumi, ko vislabāk veikt siltā ūdenī, kad muskuļi ir atslābuši.