<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Kolapss

Kolapss

  • Par galveno kolapsa patoģenēzi uzskata asinsvadu paplašināšanos kādā perifērijas rajonā

Cēlonis

  • Kolapsa cēloņi ir akūta asiņošana, intoksikācija, akūtas infekcijas slimības, apdegums, stipra fiziskā trauma, plaušu artērijas embolija.

Simptomi

  • Kolapsa pazīmes ir piepešs nespēks, bālums, auksti sviedri, paplašinātas acu zīlītes, zema t°, virspusēja ātra elpošana, sīks, ātrs un vāji pildīts pulss, ļoti zems asinsspiediens, samaņas zudums, cirkulējošais asiņu daudzums stipri samazināts sakarā ar asiņu aizplūšanu uz vēdera orgāniem, slimnieks jūt spiedienu vēderā, viņam ir tieksme uz vemšanu. Kolapsam ļoti līdzīgs ir šoks.

Ārstēšana

  • Kolapss ārstāšanai jābūt ļoti aktīvai un saistītai ar kolapss cēloni, piem., jāaptur asiņošana. Jārūpējas par sāpju novēršanu. Svarīgi ir paaugstināt asinsspiedienu un palielināt cirkulējošo asiņu daudzumu. Šajā nolūkā lieto kordiamīnu, kamparu, kofeīnu, efedrīnu, strihnīnu, kortīnu u.c. Slimnieks jānogulda tā, lai galva būtu mazliet zemāk par pārējo ķermeni. Slimniekam apkārt jānovieto silti termofori, jādod silts dzeramais. Svarīgi ir pārliet asinis vai asins aizstājējus.
  • Ja iestājas sirds fibrillācija (piem., elektrotraumas gadījumā), izmanto defibrillāciju. Kolapss ārstēšana lieto arī kortikosteroīdu preparātus.