Kolikas

Kolikas

  • Pārlieku liels gāzes un/vai gaisa daudzums mazuļa zarnās.

Cēlonis

  • Gāze vai gaiss zarnāss var nokļūt vai nu ēšanas laikā sarijoties gaisu, vai arī dēļ izjauktas zarnu dabiskas mikrofloras – gadījumos kad ir savairojušās gāzi ražojošās baktērijas. Ļoti bieži mazuļiem ar kolikām ir novērojama vēdera burkšķēšana un pūšanās, kas arī apstiprina „gāzes vēderā” kā vienu no galvenajiem koliku iemesliem. Savukārt palielinātais gāzes daudzums iestiepj zarnu sieniņu, radot pēkšņas, nepatīkamas un sāpīgas sajūtas.
  • Mazulim ir nenobriedusi nervu sistēma, kura var dažādi reaģēt uz apkārtējās vides kairinājumiem – pārlieku daudz apmeklētāju, dažādi trokšņi mājās (telefons, skaļāka mūzika) var radīt satraukumu, kurš var manifestēties arī ar koliku simptomiem. Kolikas bieži sākas pēcpusdienā, jo šajā laikā mazulis var būt noguris no apkārtējās vides pārlieku daudzajām skaņām.
  • Pārtikas produktu (piena cukura, piena olbaltumu) nepanesība. Ir pierādīts, ka kolikas ir biežāk tiem zīdaiņiem, kuri bez mātes piena ēd vēl arī piena maisījumus. Arī zarnu mikroflora ar maisījumiem piebarotiem bērniem ir ļoti atšķirīga salīdzinājumā ar krūti barotajiem.
  • Ja bērns ēd tikai mammas pienu, tad pastāv iespējamība, ka mātes uzņemtie pārtikas produkti, olbaltumvielu daļiņu veidā, caur mātes pienu nonāk mazuļa gremošanas sistēmā. Daļa no mātes ēstajiem produktiem mazulim var radīt vai pastiprināt simptomus, kas raksturīgi kolikām.
  • Tā dēvētais „hiperlaktācijas sindroms” – ja mātei ir ļoti daudz piena, tad viņai var būt samērā liels „sākotnējā piena” daudzums. Šo „sākotnējo pienu” nedrīkst jaukt ar „pirmpienu” – „pirmpiens” ir tas piens, kurš krūtīs veidojas pirmajās dienās pēc mazuļa piedzimšanas. Savukārt „sākotnējais piens” ir piens, kurš ēdienreizē no krūts izdalās pirmais. Un šis piens nāk ar lielāku strūklu (gaisa rīšanas iespēja!) un tajā ir daudz piena cukura – laktozes, bet tas ir mazāk bagāts ar olbaltumvielām. Kā rezultātā mazulis var ātri sarīties daudz gaisa un vēl piedevām uzņemt vairāk piena cukura nekā spēj organisms pārstādāt, bet tajā pat laikā var pietrūkt olbaltumvielu, kas savukārt noved pie lielākas ēstgribas un biežākas barošanas.

Simptomi

  • Lai arī ārstiem un speciālistiem nav vienots viedoklis koliku jautājumā, ir daudzas lietas, kuras ir noskaidrotas; un ir līdzekļi un metodes kā palīdzēt vecākiem un viņu mazuļiem gadījumos, ja mazuli nomoka šī nepatīkamā lieta – kolikas.

Par tā dēvētajām zīdaiņu kolikām ir pamats runāt, ja:

  • zīdainis ir 2 nedēļas līdz 6 mēnešus vecs. Koliku biežums un spēks samazinās sākot no 3-4 mēnešu vecuma, līdz apmēram 6 mēnešu vecumā izzūd vispār.
  • mazais raud skaļi un spalgi, bieži raudāšana sākas pēkšņi un var tik pat pēkšņi rimties. Raudāšanas ilgums vairākas stundas dienā, mazuli ir ļoti grūti nomierināt – brīžiem šķiet, ka gandrīz neiespējami.
  • vēders raudot nedaudz lielāks kā parasti, vaigi var palikt sarkani no raudāšanas. Kājas vai nu abas pievilktas pie vēdera vai arī viena pievilkta un otra iztaisnota, mazās dūrītes stingri savilktas, rociņas tiek vicinātas pa gaisu, muguriņa var būt brīžiem izliekusies.
  • raudāšana parasti sākas vienā un tajā pašā laikā, pēcpusdienā vai pievakarē, bieži pēc ēšanas.

Ārstēšana

Ar ārstu noteikti nepieciešams konsultēties, ja:

  • temperatūra ir vairāk kā 38°C
  • ir caureja,
  • vemšana
  • svara samazināšanās
  • vairākas dienas zīdainis ēd mazāk kā parasti.

Profilakse

  • Koliku gadījumā ir nepieciešams pasākumu komplekss, jo viena vai otra izolēta darbība var nedot cerēto efektu. Ja viss būtu tik vienkārši un būtu zināma kāda metode, kura palīdz visiem mazuļiem bez izņēmuma, tad „koliku problēma” nepastāvētu un vecākiem raizes nesagādātu.
  • Hiperlaktācijas sindroma gadījumā zīdainis ēšanas sākumā saņem lielu porciju „sākotnējā piena”, kurš nāk ar lielāku strūklu, ir bagāts ar laktozi un ne tik bagāts ar olbaltumvielām. Tamdēļ ar krūti barotiem mazuļiem ir svarīgi, lai zīdainis izēd vienu krūti pirms ķeras pie otras. Ja neizēdot vienu krūti mazulis tiek likts pie otras, tad viņš saņem mazāk olbaltumvielas un vairāk piena cukuru. Šādiem zīdaiņiem raksturīga straujāka (virs normas) pieņemšanās svarā, pastiprināta gāzu veidošanās (dēļ piena cukura), biežāka prasība pēc ēdienreizēm (jo saņem mazāk olbaltumvielu) un nervozitāte.
  • Zīdaiņiem, kuri bez mātes piena saņem arī maisījumus, ir būtiski novērst pārlieku gaisa rīšanu ēšanas laikā – tas panākams pirmkārt izvērtējot vai knupīša galā caurums nav par lielu vai par mazu. Ja caurums nav atbilstošs, tas var novest pie gaisa rīšanas – vai nu mazulim pārlieku aizrautīgi sūcot knupi ar mazu caurumiņu, vai taisni otrādi – pie pārlieku liela cauruma ēdiens nāk ar lielu strūklu, kopā ar gaisu. Vēlamais maisījuma tecēšanas ātrums no otrādi apgrieztas pudelītes ar barošanai gatavu maisījumu (īstajā koncentrācijā) ir apmēram viena pile sekundē. Ja ātrums ir lielāks vai mazāks, tad ir jāpārliecinās vai maisījumam ir pareizā koncentrācija, un nepieciešamības gadījumā jānomaina knupītis.
  • Gan barojot ar krūti gan arī ar pudelīti ir nepieciešams bērnu „atgaisot” pēc ēšanas – paturot vertikāli piespiestu pie pleca. Bērniem, kuri ēdot pastiprināti rij gaisu, „atgaisošana” ir vēlama arī ēšanas laikā, ik pa 5 minūtēm. Kamēr gaiss ir kuņģī, ir iespējams ar atraugas palīdzību gaisu dabūt ārā, tas vairs nav iespējams ja gaiss ir nonācis zarnās.
  • Ja ir vēdera burkšķēšana un pastiprināta gāzu veidošanās, tas visdrīzāk nozīmē, ka mazulim ir izjaukta dabiskā zarnu mikroflora. Šeit var palīdzēt īpašas probiotikas zīdaiņiem Liveo baby, šķīstošu pulverīšu veidā. Jo ja zīdainim zarnu traktā ir savairojušās baktērijas, kurām šķeļot cukurus vai olbaltumvielas rodas gāze, tad kā rezultāts rodas kolikas – gāze iestiepj zarnu sieniņu un rada sāpes. „Labās baktērijas” Liveo baby sastāvā normalizē mikrofloru un kavē gāzes ražojošo baktēriju darbību.
  • Noteikti var izmēģināt dažādas fiziskas aktivitātes un darbības, piemēram, vieglu šūpošanu un ucināšanu. Šeit gan jāpiezīmē, ka mazulis ir vārīgs un ar šūpošanas intensitāti nedrīkst pārspīlēt un nedrīkst bērnu kratīt! Bieži palīdz metodes, kas saistītas ar mehānisku zarnu darbības stimulēšanu – viegla un maiga vēdera masēšana, pat varētu teikt glāstīšana, ar plaukstu pulksteņa rādītāja virzienā ap nabu, kā arī kājiņu pieliekšana pie punča ar ceļiem.
  • Dažiem bērniem palīdz vannošana siltā vannā – siltums arī atslābina muskulatūru. Tiek ieteikta arī vēdera sildīšana ar sasildītu drāniņu vai arī īpašiem šim nolūkam paredzētiem klijām pildītiem maisiņiem. Šeit jāpiezīmē, ka sildīšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad ir pilna pārliecība, ka raudāšanas iemesls nav iekaisuma process vēderā. Pirms ķerties pie jebkādas sildīšanas noteikti nepieciešams konsultēties ar ārstu.
  • Auklēšanas un ucināšanas laikā ieteicams pamainīt mazuļa pozu – pagrozīt uz vienu un otru pusi. Varbūt bērniņam patiks kādu laiku pagulēt mammai vai tētim uz vēdera! Pozas mainīšana arī palīdz ātrāk atbrīvoties no liekajām gāzēm vēderā.
  • Pārlieku bieža un ilgstoša raudāšana var radīt spriedzi ģimenes locekļu starpā. Īpaši, ja mazais raud pa naktīm un abi vecāki ir nikni un neizgulējušies. Šādos gadījumos svarīga ir pienākumu dalīšana – nevajag kautrēties lūgt otra laulātā vai arī vecvecāku palīdzību auklēšanā, piemēram, norunāt kad būs vīra dežūra, lai māmiņa varētu pilnvērtīgi atpūsties. Jāatceras, ka pārlieka nervozitāte ietekmē gan piena veidošanos gan arī imunitāti. Nepārtraukta emocionāla slodze un stress mātei var radīt fizisku un emocionālu izsīkumu.
  • Mazuļa nervu sistēma vēl nav nobriedusi, un pārliecīgs kairinājums – daudz un bieži apmeklētāji, televizors vai radio, skaļas ilgstošas sarunas – var būt bērnam pārlieku kairinošas, tamdēļ koliku gadījumā nepieciešams miera režīms. Tomēr, ir pierādīts, ka absolūts klusums arī var būt kairinošs, īpaši naktīs kad visapkārt valda pilnīgs klusums. Ir valstis, kur plašu popularitāti koliku gadījumā ir iemantojis tā dēvētais „baltais troksnis” – tā ir nepārtraukta fona skaņa, kura skan plašā skaņu spektrā – piemēram, lietus līšana, jūras viļņu šļakstīšanās, ūdenskritums un pat putekļusūcēja vai fēna darbošanās! Tas rada vieglu un patīkamu fonu, labvēlīgi ietekmējot nervu sistēmu. CD ar „balto troksni” ir nopērkami interneta veikalos, kā arī „balto troksni” var ielādēt bez maksas.
  • Bieži diskutēts jautājums ir mātes uztura ietekme uz zīdaiņa kolikām. Speciālisti atzīst, ka ar mātes pienu zīdaiņa gremošanas sistēmā var nonākt olbaltumvielu daļiņas no mātes lietotajiem uztura produktiem un teorētiski pastāv iespēja, ka daļa no tiem var būt zīdainim kairinoši. Ir vecāki, kuri novērojuši tiešu sakritību starp mātes lietoto uzturu un bērna nemieru, biežāk minētās uztura grupas ir sekojošas:
  • Piena produkti – tiek minēti visbiežāk. Lai izvērtētu to iedarbību ir lietderīgi mātei uz nedēļu atteikties no jebkādu piena produktu (siers, biezpiens, piens) lietošanas. Ja tas nedēļas laikā dod uzlabojumu, tad ir iespējams lēnām atjaunot pienu savā ēdienkartē, sākot ar vārītu pienu nelielos daudzumos. Daži zīdaiņi ir jūtīgi pat uz nelieliem piena produktu daudzumiem mātes uzturā, citi tos panes labi un problēmas rodas pie lielākas piena produktu proporcijas mātes ēdienkartē.
  • Tāpat bieži minēti ir dārzeņi no krustziežu dzimtas (kāposti – galviņkāposti, rožkāposti, puķkāposti u.c.) kā arī dažādi pākšaugi – ja nekas cits nelīdz, varbūt ir vērts uz pārbaudes laiku tos izslēgt no sava ikdienas uztura.