<iframe src="//www.googletagmanager.com/ns.html?id=GTM-PJMLCP" <br>height="0" width="0" style="display:none;visibility:hidden"></iframe>

Kuņģa sula

Kuņģa sula

  • Sekrēts, ko izstrādā kuņģa gļotādas dziedzeršūnas.
  • Tīra kuņģa sula ir viegli opalescējošs, bezkrāsains šķidrums ar skābu reakciju (ph 0,8 — 2), tajā ir 99 — 99,5% ūdens un 0,5 — 1% sausnes. Galvenās sastāvdaļas, kas nosaka kuņģa sulas funkcionālās īpašības, ir sālsskābe (tās koncentrācija cilvēkam ir 0,4 —  0,5% ), fermenti pepsīns (sašķeļ olbaltumvielas līdz peptīdiem), himozīns (sarecina un šķeļ piena olbaltumvielas), lipāze (sašķeļ emulģētus taukus līdz glicerīnam un taukskābēm), kā arī gļotvielas — mucīni (pasargā kuņģa sienas no mehāniskiem un ķīmiskiem kairinātājiem).
  • Sālsskābi organismā izstrādā kuņģa klājšūnas, tā aktivē pepsinogēnu (pepsīna neaktīvā forma, ko izdala kuņģa gļotādas dziedzeršūnas), uztur kuņģa sula skābo reakciju, kas nepieciešama pepsīna optimālai darbībai, uzbriedina barības olbaltumvielas un atvieglo to fermentatīvu sašķelšanos, sekmē hormona gastrīna izdalīšanos, kas pastiprina kuņģa sula sekrēciju.
  • Sālsskābei ir svarīga nozīme kuņģa iztukšošanās refleksā un zarnu darbības veicināšanā, tā nodrošina arī aizkuņģa dziedzera darbību, jo sālsskābes ietekmē divpadsmitpirkstu zarnā izstrādājas sekretīns un pankreozimīns, kas pastiprina aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos.
  • Ja kuņģa darbība ir traucēta, sālsskābes daudzums kuņģa sulā var palielināties vai pazemināties līdz tās pilnīgam zudumam. Diennaktī cilvēkam atdalās līdz 2l kuņģa sulas, tās sastāvs un īpašības mainās atkarībā no barības rakstura un cilvēka emocionālā stāvokļa.
  • Kuņģa sulas izdalīšanos regulē neirohormonāli faktori (Gremošana).