Leišmanioze

Leišmanioze

  • Infekcijas slimība, ko izraisa leišmanijas — tripanosomu dzīvnieku vienšūņi, izšķir ādas leišmaniozi, gļotādas un ādas leišmaniozi un iekšējo orgānu jeb viscerālo leišmaniozi.

Cēlonis

  • Cilvēka organismā leišmanijas iekļūst pēc moskīta dzēliena, moskīti savukārt inficējas, sūcot slimu grauzēju (susliku u.c.), suņu, retāk slimu cilvēku asinis.

Simptomi

  • Ādas leišmaniozes gadījumā moskīta dzēluma vietās veidojas čūlas. Atkarībā no ierosa īpašībām inkubācijas periods ilgst no 1 nedēļas līdz 2 mēnešiem vai no 2 mēnešiem līdz 1 — 2 gadiem.
  • Ja inkubācijas periods ir īss, inficēšanās vietā rodas sarkans mezglveida ādas sabiezējums, kas ātri palielinās, sabiezējuma vietā drīz veidojas čūla, sākumā bāla, vēlāk spilgti sārta, tā var sasniegt 5 cm diametru un 1 — 3 mm dziļumu.
  • Pēc 1/2 mēneša sākas rētošanās, tai beidzoties, ādā var palikt kosmētisks defekts, ja inkubācijas periods ir garāks, arī ādas sabiezējuma veidošanās ir ilgstoša — čūla rodas tikai pēc 6 — 7 mēnešiem, rētošanās sākas apmēram pēc gada un var turpināties līdz 3 gadiem.
  • Gļotādas un ādas leišmanioze ir izplatīta Centrālamerikā un Dienvidamerikā. Viscerālās leišmaniozes inkubācijas periods ir no 20 dienām līdz pat 2 — 3 gadiem. Leišmanijas izplatās pa visu organismu ar asinīm, raksturīgākie simptomi ir nogurums, ilgstoša viļņveidīgi paaugstināta t°, vaskaini bāla, vēlāk tumša ādas nokrāsa, palielinās liesa, aknas, rodas mazasinība.

Ārstēšana

  • Ādas leišmaniozes čūlu ārstēšanā lieto medikamentus, fizikālās procedūras, apstarošanu ar rentgenstarojumu, viscerālo leišmaniozi ārstē ar medikamentiem.

Profilakse

  • Grauzēju un moskītu iznīcināšana, cilvēku vakcinācija apvidos, kur leišmanioze ir plaši izplatīta.